Latvijas Nacionālās operas (LNO) kora arodbiedrība ar streika pieteikšanu vēlējusies izraisīt plašu ažiotāžu sabiedrībā, lai gan labāk būtu darba problēmas risināt konstruktīvā dialogā bez mediju iesaistes, šādu viedokli intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" pauda LNO Juridiskās un personāla daļas vadītāja Beata Galzone.
Viņa uzsvēra, ka ir pamats uzskatīt, ka atsevišķu LNO mākslinieku pieteiktais streiks ir nelikumīgs, jo nav ievērota normatīvajos aktos noteiktā procedūra saistībā ar kolektīvo strīdu izskatīšanu – arodbiedrība savas prasības LNO administrācijai nav iesniegusi rakstveidā, kā to prasa likums.
Streika rīkošana ir galējais līdzeklis cīņā par savām tiesībām, teica operas pārstāve, nosakot, ka darbinieki streika pieteikumu ir iesnieguši pārsteidzīgi. "Noteikti viņus vadīja kāds cits motīvs [..] Par to vaicājiet pašiem darbinieku pārstāvjiem," sacīja Galzone, piebilstot, ka jautājums par lielāku atalgojumu ir svarīgs visiem operā strādājošajiem.
Viņasprāt, darbinieku pārstāvji ar streika pieteikšanu vēlējušies izraisīt plašu ažiotāžu sabiedrībā. Arodbiedrība vispirms vērsusies pie medijiem, nevis nākusi pie LNO administrācijas un risinājusi problemātiskos jautājumus konstruktīvā dialogā. "Manuprāt, ir vēlme sacelt ažiotāžu," uzskata Galzone.
Viņa sacīja, ka LNO administrācija vērsusies pie arodbiedrības, izklāstot savus argumentus un aicinot uz konstruktīvu dialogu. "Esam piedāvājuši konkrētu tikšanās laiku. Cerams, ka darbinieki atbalstīs," piebilda Galzone.
Jau vēstīts, ka 28. maijā LNO kora arodbiedrība pieteica streiku, kas sāksies 8. jūnijā, tieši Rīgas operas festivāla laikā. Streikā piedalīsies 47 streikotāji, LNO kora arodbiedrības biedri. LNO administrācija kora streika pieteikuma uzskata par nepamatotu, un jau solījusi vērsties tiesā.
Atbalstu streikam izteikusi LNO Simfoniskā orķestra neatkarīgā mākslinieku arodbiedrība.