Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja pretrunīgi vērtētos grozījumus Autortiesību likumā, kas paredz atcelt radio klausīšanās nodevu.
Tomēr atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pēc ekspertu uzklausīšanas gan jau iepriekš uzsvēra, ka sagatavotā iniciatīva līdz tai pieņemšanai galīgajā lasījumā vēl varētu mainīties par 99%.
Autortiesību aizstāvji šo iniciatīvu dēvē par absurdu un nekvalitatīvu, taču deputāti atbalstīja priekšlikumu neuzskatīt radio klausīšanos par publisko atskaņojumu, par kuru jāmaksā autoratlīdzība. Pēc būtības par izmaiņām Autortiesību likumā sāks lemt rudenī – priekšlikumi uz otro lasījumu iesniedzami līdz 28.septembrim, un Saeimā šo jautājumu varētu skatīt oktobra pirmajā pusē.
Tikmēr autortiesību aizstāvji piedāvātos grozījumus Autortiesību likumā rosināja noraidīt un sagatavot no jauna. Viņi uzskata, ka piedāvātie grozījumi ir pretrunā ar starptautiskiem aktiem.
Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) prezidente Māra Zālīte sēdē emocionāli norādīja, ka aizvadīto nedēļu laikā, piesaucot "radio klausīšanās nodevas" atcelšanu, iedzīvotājus speciāli un apzināti noskaņo pret autoriem.
Komisijas deputāti uzsvēra, ka virza šo iniciatīvu, ņemot vērā sabiedrības saasināto uzmanību un pieprasījumu, un piedāvātās likuma izmaiņas jau veicinājušas tik nepieciešamo diskusiju sākšanu par "radio klausīšanās nodevu". Deputāts Raivis Dzintars (NA) piebilda, ka, noraidot šo iniciatīvu, sabiedrība tiktu tracināta vēl vairāk.
Diskusija par nesamērīgu soda mēru par autortiesību pārkāpumiem sākās pēc portāla "Delfi" publiskotā gadījuma bodē "Mājas svētība", kurā ziņu skanēšanas brīdī ienāca policija. Likumsargi, likumam pieejot formāli, veikalnieces sodīja ar 500 latu sodu. Pēc notikušā sašutusi bija gan sabiedrība, gan politiķi, kuri rosinājuši atcelt tā dēvēto "radio klausīšanās nodevu".
Pēc šī gadījuma Saeima sākusi izskatīt Nacionālās apvienības sagatavotos un koalīcijas partneru atbalstītos Autortiesību likuma grozījumus, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu un tā sauktā "radio klausīšanās nodeva'' nebūtu jāmaksā. Savukārt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) norādījusi, ka šīs likuma normas atcelšana būtu pretrunā ar Bernes konvenciju par autortiesībām, kuru Latvija ir parakstījusi.
Diskusija par nesamērīgu soda mēru par autortiesību pārkāpumiem sākās pēc portāla "Delfi" publiskotā gadījuma bodē "Mājas svētība", kurā ziņu skanēšanas brīdī ienāca policija. Likumsargi, likumam pieejot formāli, veikalnieces sodīja ar 500 latu sodu. Pēc notikušā sašutusi bija gan sabiedrība, gan politiķi, kuri rosinājuši atcelt tā dēvēto "radio klausīšanās nodevu".
Pēc šī gadījuma Saeima sākusi izskatīt Nacionālās apvienības sagatavotos un koalīcijas partneru atbalstītos Autortiesību likuma grozījumus, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu un tā sauktā "radio klausīšanās nodeva'' nebūtu jāmaksā. Savukārt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) norādījusi, ka šīs likuma normas atcelšana būtu pretrunā ar Bernes konvenciju par autortiesībām, kuru Latvija ir parakstījusi.