Arī Buzajevs protestēs pret referendumu ierosināšanai nepieciešamā parakstu sliekšņa paaugstināšanu

foto Тribuna.ru
foto Тribuna.ru

Bijušais Saeimas deputāts, partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) biedrs Vladimirs Buzajevs otrdien Rīgas domē iesniedzis pieteikumu par piketu, lai ceturtdien, 26.jūlijā, pie Saeimas nama protestētu pret 50 000 parakstu sliekšņa noteikšanu referenduma rosināšanas pirmajam posmam, pastāstīja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis.

Buzajeva pieteikums Rīgas domē saņemts šodien, taču pašvaldība politiķa iecerei šķēršļus neliks, jo likums par sapulcēm, gājieniem un piketiem nosaka - ja par notikumu, saistībā ar kuru šis pasākums tiek rīkots, objektīvi nebija iespējams uzzināt agrāk kā desmit darbdienas pirms tā, pieteikumu par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu jāiesniedz pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā 24 stundas pirms plānotā pasākuma norises.

Buzajevs pašvaldībā skaidroja, ka Saeimas sēdes darba kārtība kļuvusi zināma tikai pirmdien, tāpēc protestu agrāk nebija iespējams pieteikt. Ceturtdien, 26.jūlijā, Saeima likuma grozījumus skatīs trešajā, galīgajā, lasījumā.

PCTVL politiķis un aptuveni 15 viņa domubiedri pie Saeimas ēkas protestēs no plkst.9.30 līdz 10.25.

Līdzīgu pasākuma pieteikumu Rīgas domē iesniegusi arī biedrība "Antiglobālisti", kas 26.jūlijā pie Saeimas piketēs stundu agrāk - no plkst.8.30.

Biedrība norādīja, ka "šajā dienā Saeimas deputāti būtiski ierobežos demokrātiju Latvijā, paaugstinot referendumu ierosināšanai nepieciešamo parakstu slieksni no 10 000 līdz 50 000".

"Antiglobālistiem" ar saukli "Sarkanā bestija, ej santīmus ubago pati!" pievienosies arī vairāki Latvijas Neatkarīgo arodbiedrību konfederācijas (LNAK) biedri ar tās priekšsēdētāju, organizācijas "Apvienība pret nacismu" vadītāju Jāni Kuzinu priekšgalā. Kuzins arī atgādināja, ka ir sācis vākt parakstus par 11.Saeimas atlaišanu un par šo ieceri ir iespējams parakstīties pie jebkura notāra Latvijā.

Kā ziņots, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) pirmdien, aizstāvot pretrunīgo ieceri padarīt referendumu ierosināšanu ievērojami sarežģītāku, paziņoja, ka mazturīgajiem ir iespēja sakrāt vienu santīmu dienā, lai viņiem būtu iespēja samaksāt vienu latu un parakstīties par referenduma rīkošanu.

Jau ziņots, ka Saeimas Juridiskā komisija 19.jūlijā atbalstīja 50 000 parakstu sliekšņa noteikšanu referenduma rosināšanas pirmajam posmam. Šādu kārtību referendumu rosināšanai par grozījumiem likumos vai Satversmē paredzēts noteikt līdz 2015.gadam.

Grozījumi likumā arī paredzēs, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Šāds regulējums tika noteikts Saeimā iepriekš jau pieņemtajos un Valsts prezidenta Bērziņa otrreizējai skatīšanai parlamentā nodotajos likuma grozījumos.

Patlaban referenduma ierosināšanai saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā vēlēšanu komisija.


Написать комментарий