Krīgers: 50 000 parakstu vākšana pašu likumu ierosinātāju spēkiem apdraud demokrātiju Latvijā

foto mixnews.lv
foto mixnews.lv

Koalīcijas deputātu likt referenduma ierosināšanas pirmajā kārtā pašiem likumu ierosinātājiem savākt 50 000 parakstu, nevis 10 000 parakstu kā tas ir pašlaik, pašiem par to maksājot, ir apdraudējums demokrātijai Latvijā. Tā vietā vajadzētu ierobežot jautājumus, par kuriem varētu ierosināt referendumus, portālam "Delfi" norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers.

Arodbiedrību savienības šefs uzsver, ka iecere palielināt pirmajā kārtā savācamo parakstu skaitu ir pretrunā ar Satversmē teikto, ka vara pieder tautai, jo daudziem šīs izmaiņas liegs izteikt savu viedokli par valstiski svarīgiem jautājumiem.

"Pie šādas milzīgas nepieciešamo parakstu skaita palielināšanas Latvijas pilsoņiem zudīs iespējas izteikt savu viedokli par valstiski nozīmīgiem jautājumiem, arī varas visatļautību, un līdz ar to zudīs mūsu Satversmē noteiktās pamattiesības, ka vara pieder tautai," norādīja Krīgers.

Diskusija par referendumu ierosināšanas izmaiņām radusies pēc referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Krīgers pauda – šis referendums ir nokaitinājis sabiedrību, taču "nekad nepiekritīšu viedoklim, ka referendumi ir tikai naudas tērēšanas veids". Pirmkārt, tie sabiedrībā rosina diskusiju, tādējādi veicinot demokrātijas attīstību," viņš teica.

Pēc LBAS vadītāja domām, arī Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V) piedāvātais risinājums krāt santīmu pie santīma, lai varētu samaksāt par sava paraksta notariālo apstiprināšanu referenduma ierosināšanai un paust savu pilsonisko nostāju, ir cinisks.

"Valstī, kurā pēc Eiropas Padomes secinājuma uz nabadzības sliekšņa dzīvo pāri par 40 % iedzīvotāju, tas izklausās ciniski," teica Krīgers.

Viņš atgādināja, ka 2008.gadā LBAS vāca parakstus referenduma ierosināšanai, kas dotu tautai tiesības atlaist Saeimu. Tolaik organizācijai nav bijis viegli savākt referenduma ierosināšanai nepieciešamos 10 tūkstošus parakstu un atrast tam nepieciešamo finansējumu. Tāpēc ideja par šī sliekšņa paaugstināšanu līdz 50 tūkstošiem vērtējama kritiski.

"Prātīgāk būtu noteikt šaurāku tēmu loku, par kuriem var rosināt referendumu, lai tie tiešām neapdraudētu Latvijas suverenitāti, taču tajā pašā laikā svarīgi ir, lai deputāti šobrīd "neieslēgtu atpakaļgaitu" demokrātisko procesu virzībai valstī," teica Krīgers.

Viņš uzskata – ņemot vērā samērīguma principu un referenduma ierosināšanai būtu jāsavāc proporcionāli tikpat parakstu cik, piemēram, Šveicē, Latvijā pietiktu savākt 12 500 pilsoņu parakstus. Turklāt, atskatoties uz referendumu vēsturi Latvijā, kopš neatkarības atjaunošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai 11 reizes nācies iesaistīties otrās kārtas ietvaros savācamās vienas desmitdaļas iedzīvotāju parakstu vākšanā un tikai sešas reizes pēc tam ir notikuši referendumi, un tajos "šauru grupu savtīgas intereses, demokrātiju graujošus priekšlikumus un finansiāli bezatbildīgas iniciatīvas" nav atbalstījusi.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien skatīs Valsts prezidenta otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" grozījumus. Par likumprojektu atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas deputātu vairākums pagājušajā nedēļā atbalstīja ar Valsts prezidentu izstrādāto kompromisa variantu, ka referenduma ierosināšanai līdz 2015.gadam saglabājamas divas kārtas.

Pirmajā no tām būs nepieciešams savākt 50 tūkstošus parakstu, nevis apmēram 150 tūkstošus, kā to paredzēja sākotnējais likumprojekts, ko prezidents neizsludināja.

Savukārt no 2015.gada stāsies spēkā kārtība, ka referenduma ierosināšana notiks vienā kārtā un to varēs ierosināt desmitā daļa balsstiesīgo jeb aptuveni 150 tūkstoši cilvēku.

Toreiz Valsts prezidents secināja, ka jaunā kārtība nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu. Likuma grozījumi, ko izstrādāja pēc divvalodības referenduma, paredzēja atteikties no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) parakstu vākšanas posma un uzlikt par pienākumu iniciatīvas autoriem pašiem savākt desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 tūkstošus parakstu.

Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāti apņēmušies lūgt Valsts prezidentu izstrādātos likuma grozījumus neizsludināt arī šoreiz , jo otrreizējās caurlūkošanas laikā ar paša prezidenta ziņu izskatītie referendumu likuma grozījumi kļuvuši tautai neizdevīgāki - pirmajā no divām parakstu vākšanas kārtām savācamo parakstu skaitu paredzēts palielināt no 10 līdz 50 tūkstošiem.

Ja prezidents šo aicinājumu neņems vērā un likuma grozījumi stāsies spēkā, ZZS pieļauj iniciēt "referendumu par referendumiem", lai pašiem iedzīvotājiem ļautu izvērtēt, vai grozījumi ir demokrātiski vai nē.
Jara


Написать комментарий