Reformu partijas virzītais ministrs Pavļuts vērsies policijā, lai pārbaudītu ministrijas valsts sekretāra darbību. Esot aizdomas, ka Pūce parakstījis fiktīvu ekonomikas ministrijas komisijas slēdzienu par divu biogāzes staciju gatavību darbam. Policija ierosinājusi kriminālprocesu.

Tikmēr Pūce augustā vērsies prokuratūrā, uzskatot, ka valsts policijas resursi tiek izmantoti politisku mērķu sasniegšanai un, ka patiesais iemesls kādēļ aktualizēta biogāzes lieta, ir vēlme atbrīvoties no viņa.

Raidījums informē, ka biogāzes bizness pēdējos gadus Latvijā bijis skandālu ēnā. Tā 2009.gadā Ivara Godmaņa valdības pēdējās dienās ar "tēvzemiešu" ekonomikas ministra Kaspara Gerharda rokām ticis izbīdīts likums, kas gandrīz pilnībā uzdāvinājis biogāzes ražošanas monopolu tobrīd ar politiskajām partijām saistītiem cilvēkiem. Viens no tiem esot Liepājas uzņēmējs Andris Griģis. Pašvaldību vēlēšanās viņš startēja no "Jaunā laika" saraksta. Tas gan neglābis viņu - bizness neizdevies un abas biogāzes stacijas pārgājušas finansētāja - bankas - īpašumā.

Pēc saceltās ažiotāžas Ekonomikas ministrija Arta Kampara (V) vadībā nolēma atcelt kvotu sistēmu un paplašināja iespēju logu tiem, kuri gribēja būvēt biogāzes stacijas. Starp daudzām citām firmām 2009.gadā izmantojot jauno iespēju uz biogāzes ražošanas kvotām pieteicās arī "BIO Zelta Druva" un "Importex group". Kad abas kompānijas uzbūvētu biogāzes stacijas - tas garantētu viņām elektronerģijas iepirkumu uz desmit gadiem - 14 santīmus par kilovatstundu.

Saskaņā ar noteikumiem divu gadu laikā no kvotu saņemšanas jāsāk elektroenerģijas ražošana un pārdošana. 2011.gadā firmas to nebija paveikušas. "Nekā personīga" norāda, ka gada nogalē Ekonomikas ministrijas komisija devās uz Salienas un Bērzes pagastu pārbaudīt, kā notiek staciju būvniecības darbi. No komisijas slēdziena bijis atkarīgs, vai varēs pretendēt uz kvotām. Atzinums bijis pozitīvs un valsts sekretārs decembrī parakstījis dokumentu, kas ļauj būvniecības darbus abās stacijās pagarināt līdz šī gada 16.martam. Tomēr izskanējušas bažas, ka komisijas slēdziens tapis ministrijā, neizbraucot uz objektiem.

Aizdomu pamats esot neoficiāla informācija, ka staciju apskates dienā viena no trīs komisijas loceklēm redzēta darbā un, ka tajā dienā zvanīts no viņas darba telefona. Pavisam komisijā bija trīs dāmas. Viena no komisijas loceklēm referente Ina Freimane šonedēļ bija slima, otra - enerģijas ražošanas nodaļas vadītāja Ilze Ruško atrodas Kanādā, bet stratēģiskās plānošanas un resursu vadības departamenta direktore Velta Feodorova Gruzijā. Pa tālruni Feodorova noraidījusi jebkādas šaubas par komisijas darbu, vēsta raidījums.

Stacija "Māras" atrodas pie pašas Baltkrievijas robežas. Būvniecības darbi tikpat kā pabeigti. Pēc pusotra mēneša tā sāks ražot elektroenerģiju un siltumu. Otra biogāzes elektrostacija, kas bija plānota pie Dobeles Miltiņos un saucas "Strautiņi", tā arī nav tapusi. Grunts sagatavošanas darbi ir veikti, taču tālāk nekas nav darīts.

15.martā abas kompānijas "BIO Zelta Druva" un "Importex group" atzina, ka pagarinātajā termiņā nepaspēs uzbūvēt biogāzes stacijas un ka atsakās no biogāzes kvotām. Taču vasaras vidū - jūlijā - Pavļuts vērsies ar iesniegumu policijā. Viņš aicinājis pārbaudīt komisijas darbu un Pūces godprātību, decembrī parakstot komisijas atzinumu un atļaujot turpināt būvniecības darbus abās biogāzes stacijās.

"Šie lēmumi mūsu uzmanības lokā bija jau iepriekš. Mēs prasījām papildus informāciju arī valsts sekretāram - viņš atbildēja, ka viss ir kārtībā," raidījumam izteicās Pavļuts. Savukārt Pūce pauda, "lietā, kur nekā nav mēģina mani nomelnot."

"Nekā personīga" atgādina, ka Pūce valsts sekretāra amatā nokļuva ekonomikas ministra Kampara laikā ar Edgara Jaunupa rekomendāciju. Pūce neslēpj, ka Jaunups, kuru mēdz dēvēt arī par "Jaunā laika" pelēko kardinālu, ir viņa draugs jau no studentu laikiem.

Rīgas kriminālpolicija par lietas virzību komentāru nesniedz. Notiekot izmeklēšana.

Firmās "BIO Zelta Druva" un "Importex group" saimnieko uzņēmējs Jevgenijs Kisiels. Kisiels bijis izbrīnīts par policijas izmeklēšanu biogāzes lietā. Kad viņa īpašumā Sēlijā nozagti transformatori, kuru vērtība pārsniedz 20 000 latu, tad vietējais inspektors piekritis atbraukt tikai tad, ja viņam atmaksās degvielu. Taču pēc ekonomikas ministra iesnieguma policija mobilizējusi lielus spēkus. "Uz pārbaudi atbrauca divi autobusi un vieglā mašīna ar policistiem. Tas ir tīrais politiskais pasūtījums," pauda uzņēmējs.

Kisiels uzsver, ka būvniecības darbus Dobeles puses biogāzes stacijā pārtraucis pēc saceltās ažiotāžas. Viņam radušās bažas par investīciju atdevi. Viņš pieļauj, ka īstais mērķis saceltajā skandālā ap viņa biogāzes stacijām ir Pūce. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs augustā vērsies prokuratūrā - viņaprāt, tiek nepamatoti izmantots valsts policijas resurss.

Raidījums vēsta, ka tikmēr stāsts par biogāzes attīstību Latvijā turpinot buksēt. Šodien uzceltas vairāk nekā 40 biogāzes elektrostacijas. Taču secināts, ka savulaik noteiktais valsts atbalsts biogāzei bijis par dāsnu. Pie obligātā iepirkuma tarifa 14 santīmi par kilovatstundu uz desmit gadiem, labi saimniekojot ieguldīto var atpelnīt jau pirmajos trīs gados, bet pārējos septiņus gadus pelnīt ar valsts garantētu biznesu. Tas arī bijis viens no galvenajiem iemesliem kādēļ jaunus zaļās enerģijas iepirkumus nupat valdība apturējusi uz nākamajiem četriem gadiem.