Jo valstī ir lielāks šokolādes patēriņš uz vienu iedzīvotāju, jo vairāk tajā ir Nobela prēmijas laureātu, tādu likumsakarību ir noteicis amerikāņu zinātnieks Francs Meserli, kurš strādā vienā no Ņujorkas slimnīcām. Viņa pētījuma rezultāti trešdien publicēti medicīnas žurnāla ”The New England Journal of Medicine” interneta vietnē.
Doma veikt šādu pētījumu autoram radusies, kad viņš bijis viesnīcā Katmandu un viņam nav bijis ko darīt, stāsta pats Meserli. ”Atklājot šo likumsakarību, es nespēju noticēt savām acīm,” atceras zinātnieks. 23 lielāko šokolādes patērētāju valstu saraksts gandrīz pilnībā sakrīt ar valstu sarakstu, kuras ieguvušas visvairāk Nobela prēmijas, norāda pētnieks.
Sarakstā pirmo vietu šokolādes patēriņa un Nobela prēmiju skaita ziņa ieņem Šveice, tai seko Zviedrija, Dānija, Austrija un Norvēģija. Šveicieši vidēji gadā apēd 120 šokolādes batoniņus, kuru svars 85 grami, norāda zinātnieks. ASV atrodas saraksta vidusdaļā, lai tās palielinātu Nobela prēmiju skaitu uz vienu iedzīvotāju, amerikāņiem ir gadā jāapēd vēl papildus 125 000 tonnu šokolādes.
Pētījumā ņemti vērā valstu Nobela prēmiju laureāti līdz 2011. gadam. 2012. gada balvas ieguvēji te nav iekļauti. Sarakstā izņēmums, kur nedarbojas noteiktā likumsakarība, ir Zviedrija – valsts, kura piešķir prēmijas. Saskaņā ar apēsto šokolādes daudzumu valstī būtu jābūt 14 prestižās prēmijas laureātiem, bet to ir 28.
Meserli uzsver, ka pats šokolādi ēd katru dienu.
Šis nav pirmais pētījums, kas atklāj neparastas sakritības. Pētnieki ir noskaidrojuši, ka pastāv saistība starp stārķu skaitu un dzimstību Eiropā, kā arī demonstrēja, ka vīriešu pašnāvības ir atkarīgas no vasaras raibumu skaita.
Šokolādes nozīme ir plaši pētīta zinātniskos un pseidozinātniskos darbos. Pētnieki uzskata, ka šokolāde labvēlīgi ietekmē smadzeņu un sirdsdarbību un pat palīdz samazināt lieko svaru, vēsta aģentūra ”Itar-Tass”.