Kārlis Kresliņš: Vai Latvijā ir pārvarēta ekonomiskā krīze?

foto no personīga arhīva
foto no personīga arhīva

Atrast viennozīmīgu, loģiski pamatotu atbildi uz jautājumu „Vai Latvijā ir pārvarēta ekonomiskā krīze?” no speciālistu vai ekspertu puses nav iespējams. Dažas subjektīvas domas par šo jautājumu.

Pirmkārt, lai objektīvi varētu izvērtēt un viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu ir jābūt skaidri formulētiem kritērijiem un atskaites sistēmai. Pagaidām ir vairāk vai nu emocionāls vērtējums, vai nosākuma tiek noteikts bieži politiski motivēts mērķis, secinājums un tad tiek piemeklēti kritēriji, kas pamato šos secinājumus.

Otrkārt, labs piemērs ir finansu krīzes pārvarēšana. ko raksturo valsts budžeta sagatavošana un tā izpilde. Tur ir noteikti skaidri kritēriju – budžeta sabalansētība vai budžeta deficīts, inflācija un Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums. Es domāju finansu krīze ir pārvarēta, jo pildām Māstrihta kritērijus un varam iestāties, ja gribām, Eiro zonā.

Treškārt, ekonomisko situāciju raksturo eksporta un importa attiecība. Informatīvajā laukā ir pozitīva ziņa, ka pieaug eksports un laikam tas tā ir, bet par nožēlu pagaidām imports pārsniedz eksportu. Tā nav laba ziņa, bet vajag atsekot tendencei kā mainās šī attiecība.

Ceturtkārt, var izmantot IKP un analizēt tā izmaiņas. Mēs bieži plašsaziņas līdzekļos redzam valstu raksturojumu salīdzinot to IKP izmaiņas. Piemēram, Ķīnā tas izaug gadā par 7-8%, bet ES kopumā iet runā par 1-2% IKP izaugsmi gadā. Latvijā tagad jau solā 2-5% IKP izaugsmi gadā. Šeit gan vajag uzmanīgi vērtēt no kāda līmeņa to skaita. Piemēram, valstī bija IKP kritums -20% un tad sākās izaugsme par dažiem % gadā – tas ir labi, bet par ekonomiskās krīzes pārvarēšanu runāt var nosacīti. Vēl viena lieta, kad „pelēkajā” zonā apgrozās vairāk nekā trešdaļa IKP. Tas ir slikti vai pat ļoti slikti. Kādēļ tas notiek, kā to var mazināt? Vienkāršot birokrātiju un rast valstij optimālo nodokļu sistēmu. Piemēram, visi saprot, ja nodokļi būs 0, tad valsts nevar pastāvēt, ja nodokļi ir 100%, tad nevar pastāvēt legālais bizness. Tātad var atrast nodokļu lielumus, kas ļautu valsti ieņemt maksimālos ienākumus un minimizēt „pelēkās” zonas biznesu un finansu līdzekļus.

Piektkārt, ekonomisko situāciju valstī raksturo bezdarbnieku procents no iedzīvotāju vai darboties spējīga vecuma cilvēkiem. Šis jautājums saskārās arī ar no Latvijas aizbraukušo strādāt spējīgu cilvēku skaitu. Dažreiz jau to uzskata par daļēji pozitīvu lietu, ka aizbrauc nopelna un sūta uz Latviju naudu, apgūst zināšanas un darba iemaņas, kad atgriezīsies būs pienesums mūsu ekonomikai un citi bonusi, tomēr domāju negatīvā ir vairāk.

Secinājumus katrs var izdarīt pats. Es piedāvāju tikai savu subjektīvo metodiku vai redzējumu par šo jautājumu un kā to varētu analizēt. Var jau jautāt gan parastajiem cilvēkiem uz ielas, gan biznesa vadītājiem, gan citu profesiju pārstāvjiem un atbildes būs dažādas. Daži atkārtos plašsaziņas līdzekļos dzirdēto un lasīto vai atbalstītā politiskā spēka, bet vairāk pēc savām personīgajām izjūtām un sava maciņa piepildījuma.

Pats esmu optimists un uzskatu, ka ir pārvarēta finansiālā, bet ne ekonomiskā krīze, pagaidām eksports nepārsniedz importu un aizbraukošo ir vairāk nekā to kas atgriežas uz Latviju, kaut gan valsts attīstība notiek un ekonomiskā situācija uzlabojās.


Написать комментарий