Tallinas piemērs: arī bezmaksas sabiedriskajam transportam jāpelna

foto: delfi.lv
foto: delfi.lv

Tallina, kas ir pirmā pasaules galvaspilsēta ar bezmaksas sabiedrisko transportu, savam piemēram mudina sekot arī citas pilsētas, tomēr neviena pagaidām to nesteidz darīt.

Lai gan iecere nav oriģināla un vairākas nelielas pilsētas pie tās strādājušas arī līdz šim, kā galveno klupšanas akmeni visnotaļ labajai iecerei visi min vienu – naudas trūkums.

Kopš 1. janvāra Tallinā reģistrētie iedzīvotāji var izmantot tramvajus, autobusus un trolejbusus pilnībā bez maksas, tiesa, iegādājoties divus eiro vērtu elektronisko karti. Pilsētas mērs un idejas ierosinātājs Edgars Savisārs norāda uz vairākiem potenciālajiem ieguvumiem - zaļāka vide, ietaupījumi uz ceļu remontu rēķina, kā arī netiešs sociālais pabalsts, ko sniedz bezmaksas pārvietošanās visiem.

Tallinas mērs vairākkārt ir uzsvēris, ka Tallina ir pirmā galvaspilsēta ar bezmaksas transportu, taču braukšana par velti ir pastāvējusi arī citās, tiesa, mazākas nozīmes pilsētās jau līdz šim. Viena no tādām vietām ir Haseltas pilsēta Beļģijā, kuras centrs ir gandrīz pilnībā brīvs no automašīnām. Haseltā dzīvo aptuveni 70 000 iedzīvotāju.

Līdzīgi kā Tallinā, arī Haseltā pilnīgi bez maksas var pārvietoties tikai pilsētā reģistrētie iedzīvotāji, bet Beļģijas pilsētiņā tūristiem papildus vēl atstātas dažas bezmaksas līnijas. Haseltā sabiedriskā transporta izmantošana pirmajos deviņos gados kopš tās ieviešanas 1997. gadā pieauga 13 reizes. Tas radīja nepieciešamību atjaunot un ievērojami papildāt transportlīdzekļu bāzi.

Tajā pašā laikā šī politika ļāvusi pilsētai ievērojami samazināt sastrēgumus, taču pats galvenais ieguvums esot iedzīvotāju noturēšana, kuri citādi visdrīzāk būtu devušies uz kādu lielāku pilsētu.

Pavisam citāds iemesls ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu bijis Ķīnas septiņu miljonu pilsētai Čendu. Augot cilvēku rocībai un parādoties iespējai nopirkt savu personisko auto, Čendu ielās sāka parādīties diennaktīm ilgi sastrēgumi un augsts piesārņojuma līmenis.

Problēmas risināšanas plāns Čendu līdz 2015. gadam paredz izbūvēt septiņas metro līnijas, no kurām šobrīd ir atklātas jau divas. Kamēr metro vēl nespēj aptvert visu pilsētu, kā pagaidu risinājums 2012. gada nogalē tika ieviestas bezmaksas autobusu līnijas, kas savieno apdzīvotākos pilsētas centra rajonus.

Lai lielpilsētas ekonomika burtiski neapstātos, papildus bezmaksas transportam Čendu ieviesti arī satiksmes ierobežojumi. Tie paredz, ka noteiktās nedēļas dienās ļauts braukt tikai tādām mašīnām, kam numuri beidzas ar konkrētiem cipariem. Tā, piemēram, pirmdienās var braukt tikai tie, kuru mašīnu numuri beidzas ar "1" vai "6", raksta "China Daily".

Satiksmes ierobežojumiem un arī bezmaksas transportam gan plānots gals jau nākamā gada 30. jūnijā, kad atkal tiks pārskatīta pilsētas transporta politika.

Arī Rīgas pašvaldība ar simtprocentīgām sabiedriskā transporta atlaidēm pensionāriem, vispārizglītojošo skolu skolēniem un sniegotākās dienās arī auto īpašniekiem daudzos ir radījusi cerību, ka bezmaksas sabiedriskais transports varētu tikt ieviests arī šeit. Ticību šādai iespējai vēl vairāk palielinājusi Reformu partijas (RP) Rīgas mēra amatam virzītā Inga Antāne, paziņojot, ka viņas mērķis ir vispārējs bezmaksas sabiedriskais transports Rīgā. Šādu iespēju gan tūlītēji noraidīja Rīgas domes deputāts Vadims Faļkovs (SC), pamatojoties ar finanšu nepietiekamību.

Pirms bezmaksas transporta ieviešanas Tallina organizēja plašu semināru, pieaicinot dažādu Eiropas pilsētu pārstāvjus, lai diskutētu par nākotnes "zaļajām pilsētām", kurās transports būs bez maksas. Tajā piedalījās arī Ķīles pilsētas eksperti no Vācijas, kuri nāca pie slēdziena, ka viņiem tas nav pa kabatai.

"Situācija Tallinā nevar tikt salīdzināta ar situāciju Ķīlē. Tam svarīgākais iemesls ir nodokļu sistēmas atšķirības. Tallina izmanto bezmaksas sabiedrisko transportu, lai veicinātu iedzīvotāju reģistrēšanos un tādējādi palielinātu savus ienākumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Mums tas tā nestrādā," portālam "Delfi" norāda Ķīles pārstāve Arne Gloja.

Prāgas sabiedriskā transporta uzņēmuma pārstāvis Jiris Doslijs Čehijas galvaspilsētas neieinteresētību ieviest bezmaksas transportu pamato vienkārši: "Biļešu cenas sedz 25% no visiem izdevumiem jeb aptuveni 150 miljonus eiro gadā, bet Prāgas pašvaldība piemaksā atlikušos 75% jeb aptuveni 400 miljonus eiro. Mēs meklējam kā šīs izmaksas samazināt, nevis maksāt visus 100%."

Līdzīgs uzskats valda arī cilvēku skaita ziņā Tallinai tuvajā Kauņā, kur bezmaksas transporta ieviešanas gadījumā nāktos atrast 13 miljonus eiro. "To zinot, nekādas politiskās debates par to, vai tuvākajā nākotnē sekot Tallinas piemēram, nenotiek," portālam "Delfi" skaidro Kauņas Transporta un satiksmes vadības nodaļas vadītāja vietnieks Tadas Metelionis.

Tiesa, lai gan visi aptaujāto pilsētu pārstāvji par bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu runā atturīgi, viņi izrāda interesi sekot līdzi tam, kā šis eksperimentālais projekts norisināsies Tallinā.

Igaunijas galvaspilsētas pārstāvis Allans Alakula gan norāda, ka Tallinā papildus izdevumus atspēkos papildus ieņēmumi. Vienu daļu varētu segt Tallinā nereģistrēto iedzīvotāju deklarēšanās galvaspilsētā, tādējādi viņu ienākumu nodokli pārvirzot uz Tallinu, kas šobrīd jau ir viņu faktiskā dzīvesvieta. Pērn vien pārdeklarējušies 5000 cilvēku.

"Ietaupījumi no autobusu biļetēm lielākoties tiks iztērēti par vietējām precēm un pakalpojumiem, kas uzlabos vietējo ekonomiku. Cilvēki ar vidējiem ienākumiem arī varēs vairāk apmeklēt un tērēt vietējos pasākumos un koncertos," skaidro Alakula.

Šajā gadījumā gan netiek ņemts vērā tas, ka arī daudzi autobraucēji izvēlēsies lietot sabiedrisko transportu un līdz ar to nepirks degvielu, tādējādi samazinot akcīzes nodokļa ieņēmumus. Savukārt ilgākā termiņā tagadējais ienākumu palielinājums varētu būt mazsvarīgs, ja lielais pasažieru skaita pieaugums radīs nepieciešamību palielināt pilsētas apmaksāto reisu skaitu.

Turklāt jau patlaban Tallinas sabiedriskā transporta autobusu, trolejbusu un tramvaju parki ir novecojuši un to atjaunošana tuvākajos gados no pilsētas prasīs vēl lielākas investīcijas. Patlaban skaidru norāžu, kur ņemt šos līdzekļus, nav. Tas pilsētas domes opozīcijai bezmaksas sabiedriskā transporta projektu ļauj saukt par tukšu populismu.

Pasaules piemēri liecina, ka bezmaksas transportu var atļauties vai nu tikai salīdzinoši nelielas pilsētas vai arī tas ir piemērots kā īslaicīgs problēmas risinājums, kā tas notiek Čendu pilsētā Ķīnā.

Var secināt, ka arī Rīgā bezmaksas sabiedriskais transports ir iespējams tikai tad, ja galvaspilsētas iedzīvotāji ir gatavi atteikties no kādiem citiem pakalpojumiem. Tāpat jārēķinās, ka jau dēļ esošajiem bezmaksas transporta pakalpojumiem pensionāriem, skolēniem un reizēm arī automašīnu īpašniekiem rīdzinieki ir spiesti atteikties no citiem saņemtajiem pakalpojumiem.


Написать комментарий