Pagājušajā nedēļā, 7. martā Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktajā Augstākās izglītības likuma grozījumu projektā, nesaskaņojot ar ministra biroju, iekļauts punkts, kas paredz, ka studiju programmu, kura atbilst Latvijas Republikas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras 6., 7. un 8. līmenim, var īstenot svešvalodā, kura nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, ja tāda pati pēc satura studiju programma šajā augstskolā vai koledžā tiek īstenota valsts valodā.
Faktiski tas nozīmē, ka valsts augstskolās pieļaujamas bakalaura studijas krievu valodā.
Lai arī ministram personiski nav pretenziju pret svešvalodu, kas nav Eiropas savienības valodas, lietošanu Latvijas valsts augstskolu studiju programmās, šis jautājums nekad nav bijusi viņa prioritāte. Ministrs konsekventi ir uzsvēris, ka studiju kvalitāti var celt Eiropas Savienības valodu un mācībspēku brīvāka ienākšana Latvijas augstskolās un pie tā arī pieturēsies.
Ņemot vērā, ka IZM amatpersonu rīcībā, nesaskaņoti ar ministru iesniedzot šādus grozījumus, ir saskatāmas Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36. panta pirmajā daļā un 37. panta pirmajā daļā minētās disciplinārpārkāpuma pazīmes – amata pienākumu nolaidīga, nekvalitatīva pildīšana, amata pilnvaru pārsniegšana, kā rezultātā publiskajā vidē ir maldināta sabiedrība, ministrs līdz 20.03.2013. pieprasījis sagatavot nepieciešamos dokumentus disciplinārlietas ierosināšanai un disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas izveidošanai, lai atbildīgos ierēdņus sauktu pie disciplināratbildības.
Vienlaikus ministrs Roberts Ķīlis rosinājis no iesniegtajiem likuma grozījumiem izņemt punktu, kas paredz svešvalodu, kas nav Eiropas Savienības valodas, lietošanu Latvijas valsts augstskolās. Ja augstskolām izglītības eksporta nolūkiem šāds punkts šķiet nepieciešams, tās var pašas rosināt tā iekļaušanu.