25.martā ap simts Daugavpils iedzīvotājiem pulcējās pie piemiņas akmens Sarkanā terora upuriem, un notika piemiņas brīdis.
Pirms šī politiski represēto klubs piedalījās gājienā. Sv.Pētera baznīcā notika dievkalpojums.
Kluba vadītāja Genoveva Kečina atzīmēja, ka Latvijā ir divi traģiski datumi: 14.jūnijs 1941.gads un 25.marts 1949.gads, kad desmitiem tūkstošiem cilvēku deportēja uz Sibīriju, un vairāki simti bija nošauti.
Pie piemiņas akmens deportētie dalījās savās atmiņās. Piesaucot jauniešus obligāti atcerēties par pagātnes notikumiem. Diemžēl jauniešu šajā gājienā bija ļoti maz, bija daudz vecāka gājuma cilvēku, daudzi no viņiem pasākuma laikā nevarēja noturēt asaras.
No pilsētas vadības vārda pie piemiņu akmens bija nolikti ziedi, tos pie akmens nolika Daugavpils domes priekšsēdētājas vietniece Līvija Jankovska un Mečislavs Truskovskis.
Politiski represēto kluba loceklis Foma Morozovs uzstājās ar iniciatīvu mainīt Muzeju ielas nosaukumu, un nosaukt ielu Fridriha Brieža vārdā un uzstādīt piemiņu plāksni.
Pasākums beidzās ar ziedu nolikšanu pie piemiņu akmens un sveču iedegšanu nevainīgi represēto un bojā gājušo cilvēku atmiņai. Pie piemiņu akmens arī bija Klusuma brīdis.
