Ķīna no Krievijas iepirks 24 iznīcinātājlidmašīnas un četras zemūdenes, tas Pekinai būs desmitgades pirmais tik liela mēroga militārais iepirkums no Krievijas, atsaucoties uz vietējiem medijiem, vēsta raidsabiedrība BBC.
Vienošanās ir noslēgta pirms pagājušās nedēļas nogalē notikušās Ķīna jaunā prerzidenta Sji Dzjiņpina vizītes Maskavā. Abas lielvalstis pastiprina savu militāro sadarbību. Analītiķi norāda, ka Maskava un Pekina cenšas mazināt ASV militāro dominanci pasaulē.
Ķīna iepirks 24 "SU-35" iznīcinātājus un četras "Lada" klases zemūdenes, vēsta Ķīnas Centrālā televīzija un laikraksts "People's Daily". Darījuma summa netiek atklāta.
""SU-35" iznīcinātājlidmašīnas var efektīvi samazināt spiedienu uz Ķīnas gaisa telpas aizsardzību, kamēr netiks palaisti Ķīnā ražoti iznīcinātāji," BBC citē laikrakstu.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins nedēļas nogalē viesojās Maskavā, tā bija viņa pirmā oficiālā ārvalstu vizīte.
Krievija ir viens no pasaules lielākajiem enerģijas ražotājiem, bet Ķīna viens no lielākajiem patērētājiem. Abu valstu divpusējās tirdzniecības uzplaukums pagājušajā gadā sasniedza rekordu - 88 miljardus dolāru (48 miljardi latu).
Abām valstīm ir līdzīgi uzskati vairākos sarežģītos diplomātiskos jautājumos, piemēram, par Irānu, Sīrijas krīzi un Ziemeļkoreju. Daži analītiķi paredz, ka abu valstu ciešās saites var kļūt vēl stiprākās.
Pirms vizītes Ķīnas līderis Krieviju raksturoja kā "draudzīgo kaimiņu", bet došanās vizītē uz Maskavu neilgi pēc stāšanās prezidenta amatā "liecina, cik svarīgas Ķīnai ir attiecības ar Krieviju".
"Ķīnas un Krievijas attiecības ir iegājušas jaunā fāzē, kurā abas valstis sniegs nozīmīgas attīstības iespējas viena otrai," teica Sji.
2012. gadā Putins aicināja uz turpmāku ekonomisko sadarbību ar Austrumu lielvalsti, lai "ekonomikas burās noķertu "ķīniešu vēju"".
Sji Dzjiņpins par Ķīnas prezidentu apstiprināts 14. martā. Noslēdzot desmitgades varas maiņu, jaunais līderis stājas līdzšinējā valsts galvas Hu Dziņtao vietā.
59 gadus vecais revolūcijas veterāna dēls Sji bija vadošos partijas amatos, līdz 2007. gadā iekļuva Ķīnas galvenajā lēmējvaras struktūrā - Pastāvīgajā komitejā. Pēc nokļūšanas partijas virsotnēs, mediji Sji raksturoja kā cilvēku no tautas. Augot iedzīvotāju dusmām par politisko līderu izšķērdīgo dzīvesveidu, Sji ir iestājies par taupību ierēdniecības aprindās. Bieži citēti Sji paziņojumi par nepieciešamību izskaust korupciju visos varas līmeņos.