Lai nodrošinātu valsts parāda atmaksu starptautiskajiem aizdevējiem, Kipru sagaida pamatīgi taupības pasākumi un būs jāsasniedz budžeta pārpalikums 4% apmērā no IKP sākot no 2017.gada, paredzēts vienošanās memorandā starp Nikosiju un starptautiskajiem aizdevējiem, kas izsniedza Kiprai 10 miljardu eiro (7,1 miljardu latu) lielu aizdevumu, ziņo portāls "globalpost.com".
Memorandā noteikts, ka Kipra iegūs 1,4 miljardu eiro (984 miljonu latu) lielu peļņu pārdodot valsts aktīvus telekomunikāciju, elektroenerģijas un ostu kompānijās. Tāpat memorandā starptautiskie aizdevēji uzskata, ka Kiprai jāpalielina ieņēmumi no tūrisma nozares, kur aizvien esot augstas attīstības iespējas.
Kiprā tiks paaugstināts pensionēšanās vecums par 2 gadiem no 65 līdz 67 gadu vecumam, kā arī tiks paaugstināti akcīzes nodokļi alkoholam, tabakai un degvielai, tiks palielināts pievienotās vērtības un uzņēmuma nodoklis, kā arī tiks palielināts procentu un dividenžu peļņas nodoklis.
Paredzams, ka kipriešiem par 17 % pieaugs maksa par pakalpojumiem publiskajā pārvaldē.Memorandā uzskaitīti vairāki fiskālās disciplīnas soļi, kas Kiprai jāveic, un kuri saistīti ar publiskās administrācijas reformām, sociālo sfēru un darba tirgu.
Pēc memorandā paustās informācijas Kipras budžeta deficīts 2013.gadā būs 2,4 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) pirms 395 miljonu eiro (277,7 miljonu latu) lielā parāda apkalpošanas izdevumu segšanas. 2012.gadā budžeta deficīts bija 1,9 % no IKP.
2014.gadā budžeta deficīts provizoriski pieaugs līdz 4,25 % no IKP jeb 678 miljoniem eiro (476,5 miljonu latu), bet 2015.gadā atkal samazināsies līdz 2,1 % jeb 344 miljoniem eiro (241,8 miljonu latu). 2016.gadā paredzēts jau sasniegt budžeta pārpalikumu 1,2 % apmērā un 2017.gadā 4 % pārpalikumu no IKP.
Starptautiskie aizdevēji prognozē, ka Kipras ekonomika šogad saruks par 8% salīdzinot ar 2012.gadu, 2014.gadā samazināsies par 3% un atkal palielināsies par 1 % 2015. un 2016.gadā
Kipra cer iegūt budžeta līdzekļus pārdodot dabas gāzi, kas atklāta salas piekrastē. Vienošanās ar aizdevējiem paredz, ka šī gada otrajā ceturksnī Kipra sagatavos detalizētu plānu, kurā būs noteikts, kā valsts infrastruktūrā tieši tiks ieguldīta no dabas gāzes ieguves saņemtā peļņa, kā arī valstij jāizveido speciāls fonds, kurā tiks uzturēta "dabas gāzes nauda".
Jau ziņots, ka otrdien Kipras finanšu ministrs Mihails Saris, pēc sarunām par pretrunīgi vērtēto starptautiskās palīdzības programmu brūkošajām valsts bankām, otrdien atkāpies no amata.
Kipra pagājušā gada jūnijā paziņoja, ka tai būs nepieciešams starptautiskais aizdevums, jo tās banku sektoram ir radušies lieli zaudējumi Grieķijas parādu krīzes dēļ. Tolaik tika lēsts, ka starptautiskā aizdevuma Kiprai apmērs būs 17,5 miljardi eiro (12,3 miljardi latu).
Eirozonas finanšu ministri martā piekrita piešķirt Kiprai desmit miljardu eiro (7 miljardu latu) lielu starptautisko aizdevumu, lai glābtu Kipras bankas no bankrota un saglabātu Kipru eirozonā.