Savas pirmās oficiālās vizītes laikā Berlīnē ASV prezidents Baraks Obama pagājušajā nedēļā no jauna uzsvēra savu vēlmi panākt, lai pasaulē nebūtu kodolieroču. Vašingtona ir gatava kārtējo reizi samazināt savus kodolieroču krājumus, taču Krievija nesteidzas piekrist.
Dārgie kodolieroči
Brandenburgas vārti, kuru priekšā B. Obama uzstājās, ir dziļi simboliska vieta tādām runām. Līdz 1989. gadam šeit bija aukstā kara robeža un Berlīne bija sadalīta. Tagad mūris ir kritis, Padomju Savienības vairs nav, un B. Obama vēlas, lai kādreizējās pretinieces atbrīvotos arī no ieročiem, kurus tās izmantoja, lai vairākus gadu desmitus turētu viena otru pa gabalu.
2010. gadā B. Obama ar toreizējo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu parakstīja New START – līgumu par kodolieroču arsenālu samazināšanu. Dokuments ASV un Krievijai uzliek par pienākumu līdz 2018. gadam samazināt savā rīcībā esošo kodolgalviņu skaitu līdz 1550, savukārt šādas galviņas nestspējīgu iekārtu skaits samazināms līdz 800, norāda Reuters. Pašlaik Krievijai ir 8500 kodolgalviņu, bet ASV – 7700. Taču B. Obama pie šā līguma apstāties nevēlas. 2009. gadā Prāgā viņš formulēja vīziju par pasauli, kurā nebūtu kodolieroču. Arī pagājušajā nedēļā Berlīnē viņš sacīja, ka «tik ilgi, kamēr kodolieroči pastāvēs, mēs nebūsim pilnībā droši». Šāda nostādne ir pilnīgā pretrunā ar galveno uzdevumu, kāds kodolieročiem tradicionāli piešķirts: zinot, ka pretiniekam ir šāds spēcīgs un iznīcinošs bruņojums, ienaidnieki cenšas otru pusi neizprovocēt uz šādu ieroču lietošanu.
Iemeslu, kāpēc vajadzētu no kodolieročiem atteikties, netrūkst. Mūsdienu karadarbībā šie ieroči to postošās iedarbības dēļ tāpat netiek izmantoti. Tajā pašā laikā kodolarsenāla uzturēšana un modernizēšana maksā milzīgas naudas summas. Kā vēsta Der Spiegel, Vašingtona 2013. gadā vien šajā nozarē tērējusi turpat astoņus miljardus dolāru. Krievijas tēriņi daudz neatpaliek.
Pēc B. Obamas runas Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle šai iniciatīvai izteica atbalstu un uzsvēra, ka Vācija ir gatava iesaistīties, lai panāktu, ka pasaulē nav kodolieroču. Sabiedrotos šai idejai B. Obama varētu atrast arī citviet Rietumos. Turpretī Krievijā nav īpaša entuziasma par piedāvājumu samazināt kodolieroču skaitu. Savukārt vienpusēji ASV ieroču arsenālu samazinājumi, protams, nenotiks.
Jau iepriekš Krievijas pārstāvji uz Vašingtonas izteiktajiem aicinājumiem turpināt iesāktos arsenāla ierobežošanas darbus ir atbildējuši ar norādi, ka tas diez vai ir iespējams, ņemot vērā ASV un Krievijas militāro spēju nevienlīdzību. Krievijas prezidenta Vladimira Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs pagājušajā nedēļā reportieriem Maskavā uzsvēra, ka atbruņošanos nevajag reducēt līdz ASV un Krievijas diskusijām. Procesā ir jāiesaista arī citas valstis, kurām ir kodolieroči. Droši vien ar to J. Ušakovs īpaši domāja Ķīnu, kuras starptautiskā ietekme pieaug. V. Putins, runājot par B. Obamas idejām, ir bijis vēl tiešāks: viņš ir paziņojis, ka stratēģisko ieroču līdzsvars pasaulē ir jāsaglabā. Kā norāda Der Spiegel, Krievijai tālāka kodolarsenāla samazināšana ir nepieņemama tāpēc, ka šie ieroči ir teju vai vienīgā joma, kurā tā jūtas vienlīdzīga ar ASV. Turpretī konvencionālo ieroču ziņā Krievija tālu atpaliek ne tikai no ASV, bet arī daudzām citām NATO valstīm. Turklāt jāņem vērā arī, ka kodolieroču pieejamība pasaulē pieaug un netrūkst valstu, kas pie šiem ieročiem vēlas tikt, nevis no tiem atbrīvoties.
Ietekmes simbols
ASV ir gatavas atteikties no izpratnes par kodolieročiem kā miera garantu, bet Krievijas valdība savu militāro politiku arī turpmāk ir gatava balstīt uz šiem uzskatiem. Turklāt nav arī noliedzams, ka šāda atbruņošanās būtu pret ietekmīgā Krievijas militārā sektora interesēm.
Iespaidīgs kodolieroču krājums Krievijai palīdz pamatot savas ambīcijas uz lielvaras statusu laikā, kad daudzi citi tās rādītāji nedod īpaši lielu vietu optimismam. Krievijas ekonomika aug, taču valsts joprojām ir mazāk attīstīta nekā ASV un arī Eiropas Savienība. Vēl pirms dažiem gadiem labs līdzeklis savu ģeopolitisko ambīciju īstenošanai bija naftas un gāzes eksports, taču pēdējā laikā Kremlim ir nācies atzīt, ka Krievija ir tikpat atkarīga no šā eksporta ieņēmumiem kā Eiropa no dabasgāzes piegādēm. Arī citos aspektos Krievijas globālā ietekme nav salīdzināma ar to, kāda bija Padomju Savienības laikā. Bez kodolieročiem Krievijai ir tikai vēl viens nopietns trumpis – pastāvīgās dalībvalsts vieta ANO Drošības padomē.
Līdz ar to Krievija, ja vispār būtu gatava vēl vairāk samazināt savā rīcībā esošo kodolieroču skaitu, pieprasīs no ASV tādus priekšnoteikumus, kādiem Vašingtonai būtu grūti piekrist. Krievijas lielākās iebildes pašlaik ir pret ASV pretraķešu vairogu Eiropā, kuru Kremlis uzskata par draudu sev, un pret tā dēvēto Magņicka likumu, kas aizliedz ASV iebraukt un izmantot ASV banku sistēmu Krievijas amatpersonām, kuras ir saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem.
Obamas lētticība?
Taču B. Obamas plāni par turpmāku kodolatbruņošanos grūti izpildāmi ir ne tikai Krievijas pretestības dēļ. Arī ASV izskan viedokļi, kas brīdina par nevēlamām sekām, kas var iestāties, ja B. Obama turpinās šādā veidā īstenot savu vīziju. Vienu no tādiem žurnālā Foreign Policy ir publicējis Džons Boltons, kurš prezidenta Džordža Buša laikā no 2005. līdz 2006. gadam bija ASV vēstnieks ANO. Dž. Boltons apgalvo, ka B. Obama mēģina panākt mieru pasaulē uz ASV vājināšanas rēķina. Ņemot vērā, ka Dž. Boltons atbalsta Republikāņu partijas nostādnes, ir likumsakarīgi, ka viņš vēlas redzēt ASV ārpolitikas interešu realizēšanu ar stingrāku roku.
Taču arī ārpus ideoloģiskajiem argumentiem Krievijas līdzšinējā rīcība nedod pamatu bruņojuma samazināšanai. Dž. Boltons norāda, ka Krievija pārkāpj 1987. gadā noslēgto Vidēja darbības rādiusa kodolieroču līgumu. Šis dokuments aizliedz ASV un Krievijai izstrādāt, izmēģināt un turēt savā īpašumā vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes, kas izmantojamas, lai trāpītu mērķiem 500 līdz 5500 kilometru attālumā. Dž. Boltons uzskata, ka B. Obamas administrācija izvairās izmantot ASV rīcībā esošo informāciju par Krievijas atkāpēm no 1987. gadā pieņemtā līguma. Pagājušajā nedēļā ASV Kongresa pārstāvju palāta pieņēma 2014. gada Nacionālās aizsardzības pilnvaru likumu, kura klauzulā norādīts uz nozīmīgiem Krievijas pārkāpumiem ieroču kontroles jomā. Pārstāvju palāta aicināja, lai B. Obama pieprasa Maskavai nekavējoties pārtraukt konstatētos pārkāpumus. Turpretī B. Obama bija solījis izmantot veto tiesības, ja likumā tiks iekļautas norādes uz Krievijas pieļautajiem līguma pārkāpumiem. Pārstāvju palātas bruņoto spēku komitejas priekšsēdētājs Baks Makkeons, atbildot uz B. Obamas runu Berlīnē, paziņoja: «Prezidenta vēlme vienoties par jaunu ieroču samazināšanu ar Krieviju laikā, kad Krievija krāpjas saistībā ar nozīmīgu pašlaik spēkā esošu līgumu, izskatās pēc lētticības.»
Tieši uz kādiem Krievijas pārkāpumiem kongresmeņi norādījuši, precīzi nav zināms. Taču preses rakstos un pašas Krievijas publiskajos paziņojumus var atrast informāciju, kas norāda uz iespējamiem pārkāpumiem. Krievija izstrādā, testē un, iespējams, pat ir gatava palaist raķeti R500, kura pēc saviem raksturojumiem ir pretrunā ar Vidēja darbības rādiusa kodolieroču līgumu. Savukārt jūnija sākumā Krievija paziņoja par ceturto ballistiskās raķetes Rubež veiksmīgu izmēģinājumu. Lai gan Rubež ir starpkontinentālā raķete, visi šie izmēģinājumi, kas veikti kopš 2011. gada, ir bijuši 500 līdz 5500 kilometru rādiusā no palaišanas vietas, un to Krievijas un ASV līgums aizliedz. Rubež raķešu izmēģinājums atgādina par Krievijas spējām trāpīt mērķiem Eiropā, lai gan tieši Eiropas drošība bija viens no pamata aspektiem, kas tika ņemti vērā, izstrādājot Vidēja darbības rādiusa kodolieroču līgumu.
Atgādināšanas vērts ir arī Krievijas lēmums 2007. gadā vienpusēji apturēt savu darbību Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, tādējādi noraidot pārmetumus par šā līguma pārkāpumiem. Šīs darbības liecina, ka B. Obamu, kas mēģina drošākas pasaules vārdā ar Krieviju rast kopīgu valodu, sagaida daudz sarežģījumu.