Latvijas varas iestādes jautājumā par ASV kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska izdošanu īpaši negaidīs Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumu, ceturtdien televīzijā LNT pastāstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK).
"Īpaša procedūra, kas notiks ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu, nenotiks. Nav pienākums izteikt minējumus, spekulācijas, mums valstij ir jāizpilda savi tiesas nolēmumi," uzsvēra Bordāns.
Ministrs norādīja, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes no ECT Čalovska lietā neko īpaši negaidīs, jo nav atrunāts, cik ilgā laikā tiesa varētu paziņot kādu lēmumu. Turklāt gadījumā, ja pagaidu noregulējums tiek atteikts, ECT iesaistītajai valstij par to varot pat nepaziņot.
Ja ECT piemēros pagaidu noregulējumu brīdī, kad Čalovskis jau būs izdots ASV, Latvijas valdība vērtēs tiesas lēmumu un rīkosies atbilstoši nolēmumam, komentēja Bordāns.
Bordāns atkārtoti uzsvēra, ka lēmums par Čalovska izdošanu ASV nav politisks valdības lēmums, bet gan tiesu sistēmas lēmums.
Jau vēstīts, ka Latvijas valdība 6.augustā nolēma izdot ASV kibernoziegumos apsūdzēto Čalovski.
ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam,Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš pazīstams arī ar iesauku Miami.
ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.
Pagaidām nav zināms, kā notiks kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa Denisa Čalovska konvojēšana izdošanai ASV. Prokuratūra gan norāda, ka parasti šādos gadījumos ASV likumsargi paši brauc pēc izdodamās personas.
ASV viņam draud cietumsods līdz 67 gadiem.
Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa iepriekš nolēma, ka Imantas hakera Denisa Čalovska izdošana tiesāšanai ASV par iespējamajiem izdarītajiemkibernoziegumiem ir pieļaujama.
Čalovskis tika aizturēts 2012.gada decembrī Rīgā.
Tika vēstīts, ka sestā stāva dzīvokli Imantā, kur atradies Čalovskis, ieņēmuši specvienības dalībnieki, kas ar trosēm nolaidušies no jumta.
Abi pārējie apsūdzētie ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tika aizturēts Ņujorkā un atrodas apcietinājumā ASV, un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku, kurš atrodas apcietinājumā Rumānijā.
Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu "Gozi", inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp apmēram 40 tūkstoši datoru ASV. To vidū inficēti arī apmēram 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datori. Ar šā vīrusa palīdzību iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.
Saskaņā ar apsūdzību Kuzmins 2005.gadā pasūtījis kādam programmētājam vīrusu, kuru vēlāk interneta forumos piedāvājis izīrēt par samaksu, Paunesku izīrējis serverus vīrusa izplatīšanai, savukārt Čelovskis, kurš ir programmēšanas speciālists, vēlāk, izpildot pasūtījumu, vīrusu uzlabojis.
Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.
Pats Čalovskis vīrusu esot tikai pielabojis, iepriekš paziņoja viņa aizstāvis Saulvedis Vārpiņš.