Ušakovs: Svētkos nav svarīgi atšķirīgie politiskie uzskati

Tad parasti politiskie kašķi tiek nolikti malā.

– Un tomēr pavisam bez politikas šajā sarunā neiztiksim, jo esat taču lielākās politisko partiju apvienības Saskaņas centrs (SC) valdes priekšsēdētājs. Bet apsolu, ka par politiku uzdošu tikai divus jautājumus. Vispirms – par nesen ievēlētās domes sastāvu. Skaidrs, ka no domes valdošās koalīcijas pārsteigumus nav ko gaidīt, jo izmaiņu tur praktiski nav. Vairāk interesē, kāda, jūsuprāt, ir jaunā opozīcija – niknāka, rafinētāka nekā iepriekšējā? Ja tizlāka, tad gan pozīcijai nav par ko priecāties. Zinām taču, kas notiek dīķī, ja tajā nedzīvo līdakas – karūsas kļūst slinkas, pašapmierinātas un distrofiskas.

– Manuprāt, pašlaik vēl būtu par agru vērtēt opozīcijas deputātus. Tomēr ir absolūti skaidrs, ka, piemēram, Baiba Broka (VL!-TB/LNNK) ir profesionāle. Tas, ko esmu dzirdējis no viņas teiktā, dažreiz šķiet ieklausīšanās vērts. Šajā flangā opozīcija, šķiet, būs stiprāka. Savukārt, ja lūkojamies uz Vienotību, patlaban grūti salīdzināt, vai Sarmīte Ēlerte būs labāka frakcijas vadītāja nekā savulaik bija, piemēram, Ģirts Kristovskis.

– Es labprāt nemaz nepieminētu šo cilvēku, taču domāju, ka daudzi rīdzinieki tomēr gribēs dzirdēt konkrēti Nila Ušakova viedokli par jūsu partijas biedru Nikolaju Kabanovu. Viņa pēdējais izlēciens – ņirgāšanās par Dziesmu svētkiem – bija izcili nahaļnijs (nekaunīgs). Pieļauju, ka tas aizvainoja daudzus latviešus, jūsu politikas atbalstītājus. Nil, jūs labi saprot, ka ir sarkanās līnijas, ko nedrīkst pārkāpt. Nedomāju, ka šis izlēciens bija pakalpojums SC. Tātad – kā jūs vērtējat Kabanova izrunāšanos?

– Tīri cilvēciski tas aizvainoja arī mani, jo es redzēju, kāds noskaņojums bija Rīgas ielās, kad notika Dziesmu svētku gājiens; es redzēju, kā cilvēki priecājās stadionā, kur notika deju svētki, un kāda gaisotne bija Mežaparka estrādē. Protams, sarkanā līnija tikusi pārkāpta. Kabanovs ir ass un atraktīvs žurnālists, bet rakstā par Dziesmu svētkiem viss bija pilnīgi garām. To nedrīkstēja darīt. Tā bija absolūta glupība. Taču es gribu norādīt, ka tikpat dumja bija arī dažu deputātu reakcija uz viņa izteikumiem. Vēlreiz uzsvēršu: man nav pieņemams Kabanova teiktais par Dziesmu svētkiem, jo tā nebija konstruktīva kritika, piemēram, par pasākuma organizāciju vai tamlīdzīgām lietām. Kabanova sacītais ir nepieklājīgs un aizvainojošs, bet tie, kuri sākuši meklēt dažādus variantus, lai viņu izmestu no Saeimas, izskatās tikpat stulbi. Viens pauž muļķības par Dziesmu svētkiem, otrs savukārt izsakās tikpat nejēdzīgi, tikai citā kontekstā. Tādējādi arī citi politiķi jau paspēja neveiksmīgi pavingrot kopā ar Kabanovu.

– Jūs taču neteiksiet, ka Nikolajs Kabanovs bija emociju izpausme, kas nāk no elektorāta... Nav jau runa tikai par Dziesmu svētku apņirgšanu. Bijuši taču citi gadījumi – deguna šņaukšana Latvijas karogā, dīvains sagurums Saeimas komisijā. Nešķiet, ka Nikolajs Kabanovs darītu godu savai partijai.

– Novembrī būs SC kongress, un tad apspriedīsim Kabanova atbildību. Lēmums noteikti tiks pieņemts.

– Pārejam pie cita temata. Aplūkosim dažus saimnieciskas dabas jautājumus. Latvijai strauji tuvojas eiro. Vai Rīgas saimniecība, proti, visas struktūras, kurām darīšana ar pilsētnieku naudu (namu pārvaldes, transporta pakalpojumu sfēra utt.), ir gatava norēķiniem ar eiro? Kādas problēmas jūs prognozējat?

– Domāju, ka problēmas noteikti radīsies, taču tās nebūs lielas. Pieļauju, ka daļa cilvēku pirmajā brīdī nesapratīs naudas attiecības. Droši vien arī mūsu darbinieki reizēm kļūdīsies. Būsim reālisti. Taču kopumā Rīgas pašvaldība ir gatava eiro ienākšanai apritē. Visi sagatavošanās darbi tiks paveikti atbilstoši grafikiem. Protams, daži jautājumi vēl arvien ir aktuāli, piemēram, biļešu cenas sabiedriskajā transportā.

– Jūs iepriekš minējāt 70 vai 75 eirocentus par vienu braucienu, bet maksājot šoferim – vienu eiro. Esat tikuši skaidrībā?

– Precīzi visu noapaļojot pret pašreizējo tarifu, sanāk 71 eirocents. Taču skaidrs, ka norēķinoties šis viens eirocents ir apgrūtinošs. Tāpēc būs jāpieņem lēmums – 70 vai 75 eirocenti par braucienu. Visticamāk, ka tomēr būs 70 vai 71 eirocents. Mēs neplānojam izmantot eiro ieviešanu, lai mainītu tarifus uz augšu. Jāņem vērā, ka cilvēki bieži vien nepērk vienu biļeti un pārsvarā kioskā maksā ar skaidru naudu par daudziem braucieniem uzreiz. Šajā gadījumā tas viens eirocents vairs nav aktuāls.

– Esmu dzirdējusi, ka oponenti jums pārmet, ka Ušakovs galvenos akcentus liek uz dažādiem svētkiem un publiskajiem pasākumiem, kur viegli izpelnīties popularitāti, jo labi saprot, ka grūtos laikos ļaudīm vajag svētkus un barankas (pabalstus). Taču smagās problēmas, kuru atrisināšanā jāiegulda milzu līdzekļi, Ušakovs, lūk, nerisinot. Protams, par šādu skatījumu var diskutēt, bet jāatzīst, ka viens no Rīgas sāpju punktiem patiešām ir brūkošās ielas un tilti. Nešķita, ka jūsu pirmajā valdīšanas laikā šī bija prioritāte. Vai tagad akcenti mainīsies?

– Uz svētku rīkošanu var paskatīties no diviem aspektiem – emocionālā un praktiskā. Ja lūkojamies no praktiskās puses, tad ieraugām naudu, ko ienes tūrisms. Ārzemniekiem ir interesanti piedalīties šādos pasākumos. Taču svarīgākais aspekts, manuprāt, ir saliedētība un piederības sajūta savai pilsētai, ko svētkos izjūt rīdzinieki. Tajā brīdī nav svarīgi atšķirīgie politiskie uzskati vai sociālais stāvoklis. Vecgada vakarā, Līgo svētkos krastmalā, 18. novembra krāšņajā uguņošanā cilvēkus vieno prieks. Jāpiebilst, ka no šā gada organizējam arī 4. maija svinības. No formāla protokola pasākuma, kur pārsimts cilvēku noskatījās, kā Saeimas priekšsēdētāja pie Brīvības pieminekļa noliek ziedus, to izdevies pārveidot par īstiem ģimeņu svētkiem, kopā svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu. Es nepiekritīšu pārmetumiem, ka mēs netērējām līdzekļus pilsētas infrastruktūras sakārtošanai. Varam lepoties, ka Zolitūdē ir nosiltinātas visas mācību iestādes un bērnudārzi, bet Ziemeļblāzmā atjaunots kultūras nams. Vairāk nekā 77 miljoni latu iepriekšējā domes sasaukumā tika ieguldīti skolu un bērnudārzu renovācijā. Šajā ziņā infrastruktūra ir sakārtota pat ļoti labi. Nevar nemaz salīdzināt ar to situāciju, kāda bija iepriekš. Mūsu plāni joprojām ir lieli. Ja pagājušajā darbības periodā prioritātes bija koncentrētas uz izglītības un kultūras iestāžu sakārtošanu, tad šoreiz pievērsīsimies ielām un pagalmiem. Daudzviet remontdarbi jau uzsākti, piemēram, daudzdzīvokļu māju pagalmos. Tiek atjaunots arī Ulmaņa gatves pārvads.

– Bija jau pēdējais laiks to darīt. Sakiet, vai ir domāts arī par divlīmeņa viaduktu pāri Vienības gatves šķērsojumam? Šis ir viens no pārblīvētākajiem krustojumiem pilsētā. Atceros, intervējot Gundaru Bojāru (kur tas laiks!), viņš stāstīja, ka tiek gatavota projekta dokumentācija un teju, teju sāksies celtniecība. Šķiet, ka ar Bojāra aiziešanu viss apstājās.

– Skaidrs, ka reiz šis objekts būs nepieciešams. Taču patlaban tas nav prioritārs. Šajā domes sasaukumā plānojam uzbūvēt trīs jaunus objektus. Viens būs pārvads pāri dzelzceļam Sarkandaugavā. Patlaban tur ir milzīgas satiksmes organizācijas problēmas, kuras neatrisinot, tiks kavēta arī ostas attīstība. Ja viss notiks, kā paredzēts, būvniecība sāksies jau nākamajā gadā. Otra prioritāte būs Austrumu maģistrāles pēdējā posma pabeigšana pie Ieriķu ielas. Būvniecības norises nedaudz prasa laiku finansiālu iemeslu dēļ un arī tāpēc, ka vēl nepieciešams pabeigt apmaiņas procesu ar privāto zemesgabalu īpašniekiem. Kad pabeigsim Dienvidu tilta trešo kārtu, būs izveidots aplis uz ostu. No tā brīža droši varēsim slēgt satiksmi kravas mašīnām caur pilsētas centru. Trešais objekts, kuram dots priekšrocības statuss, ir pārvads starp Imantu un Zolitūdi – ne tajā vietā, kur pašreiz ir dzelzceļa pārbrauktuve, bet nedaudz tālāk, Anniņmuižas bulvārī, kur atrodas Volvo halle. Savukārt Dienvidu tilta ceturtā kārta un Ziemeļu šķērsojums pār Daugavu noteikti nebūs šīs domes prioritāte. Ja runājam par Ziemeļu šķērsojumu, labi, ja izdosies saplānot un sākt kaut ko darīt ar Brīvības ielas dublieriem, bet ne vairāk. Protams, vajadzēs domāt arī par to, ka būs jāceļ divi dzelzceļa pārvadi pie Stradiņa slimnīcas un Slokas ielā, netālu no 71. vidusskolas. Kad tiks pabeigts Krievu salas attīstības projekts un jaunā dzelzceļa līnija uz to, tas nozīmēs, ka satiksmes kustība kļūs ļoti intensīva. Varam paredzēt, ka šajās vietās veidosies ļoti lieli transporta sastrēgumi. Tāpēc par šiem pārvadiem jādomā jau laikus.

– Cik tālu ir ar Dienvidu tilta nepabeigto galu Katlakalna pusē? Kad būs finišs?

– Tas jānodod ekspluatācijā šā gada 31. oktobrī. Izskatās, ka darbi rit atbilstoši grafikam.

– Kā sokas iekšpagalmu renovācija? Katrs rīdzinieks ar nepacietību gaida, kad strādnieki ķersies klāt viņa pagalmam. Šķiet, ka Daugavas kreisā krasta iedzīvotāji vairs jau necer, ka tiks arī līdz viņiem...

– Atsevišķi pagalmi jau pabeigti Imantā, darbi notiek Zolitūdē, Iļģuciemā. Remonti turpinās arī Purvciemā un Pļavniekos Jāsaprot, ka vispirms ir lielā iepirkumu procedūra, ko parasti pavada izraudzītā līdera apstrīdēšana. Tas nozīmē: ja izsludinām iepirkumu pavasarī, tad rēķināmies, ka labi ja augustā sāksies remontdarbi, bet septembra beigās tie tuvosies nobeigumam. Šoreiz uzvarēja solīdi uzņēmēji, savukārt pagājušajā gadā situācija bija citādāka – vēl joprojām liekam atsevišķus objektus par būvnieku naudu pārtaisīt.

– Kad tiks fundamentāli pārtaisīta Gaisa tilta brauktuve? Kāpēc gadu gadiem to klāj bedrainais un kūkumainais bruģis? Ir grūti uz tilta uzklāt kvalitatīvu asfaltu? Vai to neļauj kāda tehniskas dabas problēma?

– Gaisa tiltu klāj vēsturiskais bruģis, ko nedrīkst noņemt un aizvietot ar citu klājumu. Lūk, jums atbilde!

– Šis vēsturiskais dārgums tur apdraud satiksmes drošību!

– Neapdraud. Vienīgi – tas nav ergonomisks un apgrūtina satiksmi. Tieši tāpat kā Tērbatas ielā, Vienības gatvē, Krišjāņa Barona ielā un citviet. Mēs varam izņemt šo bruģi un akurāti ielikt atpakaļ – un neko citu.

– Kad sāksies Salu tilta kapitālais remonts?

– Nākamajā gadā. Mēs tehniski nevaram uzsākt tilta remontu, kamēr nav pabeigta Dienvidu tilta 3. kārta. Tieši pa šo ceļu būs jānovirza satiksme. Tas nozīmē, ka darbus sāksim jaunajā gadā un tie turpināsies divus gadus. Vienā sezonā tik kapitālu pārbūvi nevar pabeigt. Remontdarbu projektā paredzēts, ka, neskaitot tilta pamatus, tur daudz kas pāri nepaliks, jo Salu tilta renovācija būs patiesi fundamentāla. Tas nenozīmē, ka tiltu satiksmei slēgs pavisam – kustība notiks pa vienu joslu, taču slodze, protams, būs milzīga. Rekonstruēta tiks arī līdzšinējā gājēju galerija. Kad būsim tikuši galā ar tiltu, trešajā sezonā sāksim remontēt estakādes.

– Varat pastāstīt par ambiciozām iecerēm, kas mūs pārsteigs nākamajos četros gados?

– Vispirms jādomā, ko savest kārtībā no pūrā atstātā, aizlaistā mantojuma. Situācija pilsētas saimniecībā patlaban ir tāda, ka jāsaglabā esošais, nevis ambīciju dēļ jāceļ kaut kas jauns. Rekonstruētā Ziemeļblāzmas kultūras pils, iekoptais Lucavsalas atpūtas parks, atjaunotā promenāde pie Spīķeru kvartāla, pārbūvētais Rīgas Krievu teātris – šie objekti taču nav jauni. Tieši tāpēc nākamajos četros gados esmu nolēmis turpināt remontēt, tīrīt un sakopt pilsētu, jo man patiešām ir kauns dažviet braukt pa Rīgu un skatīt nolaistos māju pagalmus. Tie ir jāsakopj kaut vai tāpēc, lai ļaudīm mainītos domāšana un attieksme pret savu īpašumu. To var panākt ar sakoptas vides palīdzību.

– Nūū... Izklausās kaut kā pārlieku ideāli, lai atbilstu realitātei...

– Nesakiet vis! Es nupat atkal biju Ziemeļblāzmas kultūras pilī un renovētajā parkā. Tur nekas nav salauzts, apķēpāts vai izdemolēts, kaut gan Vecmīlgrāvis nebūt nav sociāli labākais Rīgas mikrorajons. Cilvēki augstu vērtē padarīto un ir ļoti priecīgi par to. Atceros, 4. maijā, kad atklājām Ziemeļblāzmas pili, runāju ar vietējiem Vecmīlgrāvja puišeļiem. Es viņiem pajautāju: kas ir, puikas, viss būs kārtībā? Viņi atbildēja, ka paši noteikti te neko nelauzīs. Turklāt vēl pieskatīšot, lai to nedara citi. Lai tik pamēģinot – tūlīt uz vietas pārmācīšot...

– Visbeidzot – par Rīgas svētkiem. Kas šovasar sarūpēts rīdzinieku priekam?

– Šoreiz svētki būs veltīti teātrim. Piedalīsies Rīgas teātri, un sabrauks arī viesi no citām pilsētām. Noteikti būs arī tradicionālie pasākumi, piemēram, aviācijas šovs, retro automobiļu salidojums un vairāki izcili koncerti. 16. augustā Arēnā Rīga koncertēs rokgrupa Bi-2, izpildot savas dziesmas Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pavadījumā. Būs izstādes, ielu vingrotāju paraugdemonstrējumi, skaistāko suņu parāde. Doma laukumā būs amatnieku tirdziņš, kuru krāšņos mākslinieku priekšnesumi. Porcelāna muzejā darbosies porcelāna apgleznošanas darbnīca. Pie Svētā Pētera baznīcas viduslaiku tirgū pulcēsies bruņinieki un amatnieki no Latvijas, Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas, bet bruņinieki demonstrēs viduslaiku bruņojumu, tērpus un cīņas māku. Bērniem būs atvērts rotaļu laukums ar viduslaikiem raksturīgām spēlēm un rotaļām. Pasākumi notiks Zoodārzā, Mežaparkā, Spīķeru kvartālā un citviet pilsētā. Sev piemērotāko varēs atrast ikviens. Kā ikreiz, arī šogad Rīgas svētku laikā transports būs bez maksas. Piektdien, sestdien, svētdien visi rīdzinieki tiek laipni aicināti kopā svinēt un priecāties.