Mātes pensija bija diezgan dāsna pēc Vācijas kritērijiem – 1500 eiro (vidējā pensija sastāda 830 eiro), jo viņa strādāja par sociālo darbinieci.
Vēl 1500 eiro nosedza apdrošināšana. Trūkstošos 250 eiro fon Haļdenvanga vēl varēja apmaksāt. Tomēr kopējais rēķins par kopšanu bija vismaz par 250 eiro lielāks vispārējo izdevumu par matu apcirpšanu, manikīru u.c. tēriņu dēļ.
Polijā analoģisks veco ļaužu pansionāts izmaksās 1200 eiro mēnesī (cenā iekļauta 24 stundu kopšana, fizioterapija, divistabu numurs, medicīniskā apkalpošana). Tiesa apdrošināšana, pārceļoties uz ārzemēm, tiks samazināta līdz 700 eiro. Tomēr vienalga pāri paliek vēl 1000 eiro, lielāko daļu no kuriem varēs atlikt, piemēram, neparedzētiem medicīnas izdevumiem, saka fon Haļdenvanga kundze, - vēsta rbcdaily.ru.
„Mūsu klienti nav bagāti. Viņi vienkārši kaut ko iekrāja vecumdienām”, - atzīmē Gunters Strobave. Viņš ir pensionārs un patlaban strādā par starpnieku starp vāciešiem un veco ļaužu pansionātiem Polijā. Pēc viņa vārdiem šis bizness labi attīstās – patlaban viņa kompānija konsultē vairāk nekā 100 ģimenes, no kurām astoņus pensionārus viņa kompānija jau iekārtoja Polijas veco ļaužu pansionātos, bet vēl septiņi jau ir parakstījuši līgumus un pārbrauks tuvāko mēnešu laikā. Kā atzīmē vietējo veco ļaužu pansionātu pārstāvji, drīzumā vācieši sastādīs pusi no viņu klientiem. „Poļiem tas tomēr ir dārgi, bet vāciešiem mūsu cenas ir pievilcīgas”, - teica Zabelkovas klīnikas vadītāja Helēna Graba.
Starp citu, saprazdami, ka tas ir izdevīgi, mazo kūrortpilsētu nelielo viesnīcu īpašnieki masveidā pārvērš tās par veco ļaužu pansionātiem. Tādējādi viņi nebūs atkarīgi no tūrisma sezonas, jo klienti istabās apmetīsies uz vairākiem gadiem.