Kopējais devums valsts budžetam, kopš uzturēšanās atļaujas izsniedz pret īpašuma iegādi, ir 325 miljoni latu.
Šāda summa aprēķināta starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas „Deloitte” pētījumā, izvērtējot guvumu no 2010. gada jūnija līdz šā gada maijam. Tas atbilst vairāk nekā divu gadu Aizsardzības ministrijas budžetam.
„Uz papīra” uzbur pat miljardu
Kopējais šo investīciju pienesums tautsaimniecībai, ņemot vērā ar īpašuma iegādi un ar pircēju uzturēšanos Latvijā saistītos papildu izdevumus, esot 545 miljoni latu.
Auditori lēš, ka kopējais devums valsts tautsaimniecībai piecu gadu laikā, kopš programmas sākta, ir 1,24 miljardi latu. Turklāt aprēķinos nav iekļauta investīciju ietekme, piemēram, uz biznesa aktivitāti Latvijā, līdz ar to reālais pienesums varētu būt vēl lielāks. Pētījums veikts pēc Latvijas Privātbanku asociācijas un tās sadarbības partneru pasūtījuma.
Ieguldījumi nekustamajā īpašumā veido aptuveni 80% no kopējām tiešajām investīcijām. Pētījuma autori apgalvo, ka gada laikā no nekustamā īpašuma iegādes brīža viens investors Latvijā ienes 238 000 latu.
Lai Latvijā iegūtu uzturēšanās atļauju, trešās valsts (ārpus Eiropas Savienības) investoram jāiegādājas nekustamais īpašums vismaz par 100 000 latu Rīgā vai citās valsts nozīmes pilsētās vai par 50 000 latu citviet Latvijā.
Ozolniekos veidojas „Čainatauna”
Kamēr auditori uzbur brīnišķīgas skaitļu ainas, un nekustamā īpašuma tirgotāji pelna ar ķīniešu klientiem, reālajā dzīvē izmaiņu nez kāpēc nav. Pie mazajām pensijām piemesti daži lati, nepieaug ne skolotāju, ne policistu, ne medicīnas māsu algas, nesen pat Izglītības un zinātnes ministrijai bija pazuduši seši miljoni latu.
Pašlaik no Jelgavas netālajā Ozolnieku novadā dzīvesvietu deklarējuši aptuveni 50 ķīniešu. Vairākas ģimenes iegādājušās privātmājas, citi iebraucēji ievākušies jaunajā dzīvokļu projektā „Iecavkrasti”.
Vietējais iedzīvotājs Gatis stāsta, ka viņam kaimiņos dzīvojošie ķīnieši ir klusi, runā ļoti maz vai vispār nemaz. Pieklauvējot pie ķīniešu dzīvokļa durvīm, tikpat ātri, cik tās atver, tās arī aizver žurnālistu acu priekšā. Tā arī nav skaidrs, vai ķīniešu sieviete uzrunu angļu valodā ir sapratusi.
Vietējie stāsta, ka Ozolniekos top jauna daudzstāvu māja, kas paredzēta tikai ķīniešu ģimenēm. “Domāju, ka viņi iebrauks diezgan lielos apjomos. Esmu redzējis milzīgus ekskursantu autobusus, kas atbrauc, izlaiž ķīniešus, viņi apskata īpašumus, ko varētu iegādāties, un aizbrauc,” teic Gatis.
„Kas Jauns Avīze” jau rakstīja, ka ķīniešu grupas īpašumu meklējumos apbraukā Latviju. Publicitāti viņi nevēlas, tomēr viena tāda „ekspedīcija” pieķerta Talsos.
Jau runā latviski, mierina deputāts
“Pašvaldība ir gatava risināt valodas jautājumu, lai ķīnieši iespējami ātrāk spētu integrēties mūsu sabiedrībā, lai netiktu veidota atsevišķa kopiena. Tāpat domāju, ka draudu vietējiem iedzīvotājiem praktiski nav. Šeit Ozolniekos un lauku apkārtnē jau tā trūkst kvalitatīva darbaspēka, jo liela daļa iedzīvotāju ir izbraukuši no valsts,” mierina Ozolnieku novada domes deputāts Guntis Rozītis.
Imigrantu bērni apmeklē bērnudārzu, Rozītis stāsta, ka vecāki, kas atveduši savus bērnus, skaidrā latviešu valodā paziņojuši: “Mēs gribam mācīties!”