Tuvojoties plānotajam valūtas nomaiņas brīdim, eiro ieviešanas process iezīmē vairākas pretrunas.
No vienas puses – rēķinoties ar sabiedrības skeptisko noskaņojumu, politiķi ir spiesti uzturēt ilūziju par iespējām pēdējā brīdī noraut stopkrānu. No otras puses – apzinoties eiro ieviešanas neizbēgamību, Saeima rauj cauri likumu gūzmu, kas saistīti ar pāreju no latiem uz eiro.
Saeima steidzamības kārtā galīgajā lasījumā pieņēmusi 56 likumprojektus, kas saistīti ar Latvijas atteikšanos no nacionālās valūtas. 60 līdzīgu dokumentu parlaments akceptēja arī aizpagājušajā nedēļā, un desmitiem likumu vēl tikai gaida rindā. Politiskajās aizkulisēs netiek slēpts, ka šādā steigā daudzi politiķi pat nemēģina iedziļināties sagatavoto likumprojektu būtībā, automātiski izpildot «balsošanas mašīnas funkcijas». Kāds opozīcijas deputāts sarunā ar Neatkarīgo vaļsirdīgi atzina, ka neesot atvēris nevienu no sagatavotajiem dokumentiem, jo apzinās – eiro ieviešana ir neizbēgama un likumu pieņemšana ir formāla.
Tikmēr triecientempos akceptētās likumdošanas izmaiņas pamatā skar trīs jautājumus: 30 likumprojektu paredz vārdu «lats» aizstāt ar vārdu «eiro», savukārt 17 likumprojektos summas no latiem konvertētas eiro valūtā. Lielākā daļa likumprojektu paredz konvertēto summu papildu pārrēķinu par labu privātpersonai.
Tajā pašā laikā Saeima ir spiesta kā karstu kartupeli viļāt kolektīvo iesniegumu, kas rosina paildzināt lata lietošanu Latvijā. Šovasar parlamentā iesniegta 10 384 Latvijas pilsoņu parakstīta iniciatīva ar aicinājumu atlikt eiro ieviešanu. Kolektīvajā iesniegumā atgādināts par zemo sabiedrības atbalstu, kā arī izteikti pārmetumi par to, ka joprojām nav veikts kvalitatīvs ekonomiskais izvērtējums un eiro ieviešanas seku analīze. Saeima pēc ilgas minstināšanās tomēr neriskēja šajā jautājumā spert radikālus soļus. Proti, apzinoties, cik nelokāma savā virzībā uz eiro ir Latvijas valdība, parlaments neuzdeva Juridiskajai komisijai rīkot tiesību ekspertu diskusiju par Saeimas pilnvarām mainīt eiro ieviešanas laiku Latvijā. Līdz ar to kolektīvo iesniegumu saņēmušajai Mandātu komisijai tagad ir jāmeklē citi veidi, kā tomēr uzturēt ilūziju, ka sabiedrības viedokli neignorēs. Mētājot neērto jautājumu no vienas rokas otrā, parlaments ir izlēmis diskusiju pārcelt politiskajā līmenī, nododot iniciatīvas apspriešanu visām Saeimas frakcijām.
Tikmēr Saskaņas centra frakcija, apzinoties reālos procesus, sagatavojusi grozījumus Eiro ieviešanas kārtības likumā, paredzot, ka pēc 2014. gada 1. janvāra norēķinus ar latiem varēs veikt vēl četras, nevis divas nedēļas, kā piedāvāts šobrīd. Saskaņas centra Saeimas deputāts Aleksandrs Sakovskis pauž viedokli, ka šāda pārejas perioda pagarināšana būtu labvēlīga cilvēkiem un samazinātu iedzīvotāju nervozitāti. «Pirmkārt, Latvijā lauku apvidos ir ne mazums vietu, kur nav ne banku filiāļu, ne pasta nodaļu, lai varētu samainīt naudu, ne arī bankomātu, kur varētu izņemt jau eiro. Otrkārt, daudziem Latvijas iedzīvotājiem, īpaši vecākiem ļaudīm, nav kontu bankās: algu vai pensiju viņi saņem skaidrā naudā. Treškārt, neaizmirsīsim, ka daudzi cilvēki ap jauno gadu dodas atvaļinājumos ārpus valsts. Ceturtkārt, dzīvē mēdz dažādi gadīties – cilvēks var saslimt, nokļūt slimnīcā un vienkārši nevar piekļūt saviem uzkrājumiem, kas tiek glabāti mājās latos.».