Septembra nogalē Latviju saviļņoja stāsts par izcilā dienesta suņa Džonatana Bleida skumjo likteni – sava divkājainā dienesta biedra nodots, trīs gadus nodzīvojis bezpajumtnieku midzenī, 14 gadus vecais vācu aitu suns tumšā, lietainā vakarā tika pamests pie patversmes vārtiem.
Tagad nu šim stāstam ir laimīgas beigas – suns atradis savas jaunās mājas, vēsta patversme "Dzīvnieku Draugs".
Pie patversmes vārtiem pamestajam sunim aiz kaklasiksnas aizbāztā dienesta suņa apliecība ļāva noskaidrot viņa dzīvesstāstu – visu mūžu suns bija strādājis cilvēku labā, meklēdams sprāgstvielas un apsargādams Latvijas prezidentus.
Patversmes kolektīva aprūpēts un bijušo kolēģu apciemots, atbrīvots no parazītu tūkstošiem un saņemdams medikamentus sāpošo kāju un blusu alerģijas izēsto jēlumu ārstēšanai, Bleids ātri atguva veselību un možumu.
Jau pēc dažām dienām suņa sērajās acīs atmirdzēja dzīvesprieks un visā pilnībā atklājās tās rakstura īpašības, kas viņam bija ļāvušas kļūt par vienu no izcilākajiem dienesta suņiem Latvijas vēsturē – inteliģence, saprāts un nosvērtība apvienojumā ar nerimstošu izziņas kāri. Neraugoties uz cienījamiem gadiem un vecuma kaitēm, Bleids labprāt draiskojās kā kucēns, devās garās pastaigās, bet par visu vairāk viņam patika būt kopā ar cilvēku.
Gribētāju dot Bleidam mūža mājas netrūka, un patversme ir dziļi pateicīga tiem desmitiem cilvēku, kas bija gatavi uzņemt veco karavīru savās mājās. Jaunā saimnieka meklējumos aktīvi iesaistījās arī Bleida bijušie kolēģi no Militārās policijas, jo, ņemot vērā suņa īpašās prasmes, bija skaidrs, ka jaunajam saimniekam jābūt pieredzējušam saskarsmē ar dienesta suņiem, tāpēc vislabākais risinājums šķita Bleida iekārtošana pie kāda no profesionālo dienestu kinologiem.
Taču tad kādu dienu patversmē ieradās pensionēts karavīrs, cilvēks, kas armijai veltījis 30 mūža gadus, visu šo laiku būdams ciešā saskarsmē ar dienesta suņiem. Bleida stāstu viņš bija izdzirdējis kādā no daudzajām televīzijas ziņām. Kad abi vecie karavīri satikās, nevienam neradās šaubas, ka viņi ir kā radīti viens otram – savstarpēja sapratne nodibinājās vienā mirklī.
Tajā pašā dienā abi kopā devās uz mājām, kur Bleidu jau gaidīja mīksta guļvieta līdzās saimnieka iecienītajam atpūtas krēslam. Dienu abi vecie zaldāti pavada, apkopjot mājas soli plašajā lauku īpašumā, dodoties garās, mierīgās pastaigās pa apkārtējiem mežiem vai arī apciemojot draugus Koknesē un Rīgā, jo Bleids savu saimnieku pavada visur. Vakaros abi skatās televizoru, lasa avīzes vai vienkārši sarunājas: saimnieks savā krēslā, bet Bleids - cieši līdzās viņam. Suns un saimnieks saprot viens otru no pusvārda, jo abiem ir līdzīga dzīves pieredze, ieradumi un izpratne par lietām. Jo īsts karavīrs ir karavīrs uz mūžu – gan cilvēks, gan suns.
Džonatana Bleida jaunais saimnieks nevēlas, lai tiktu publiskots viņa vārds vai cita informācija, kas ļautu identificēt viņu vai Bleida jauno dzīvesvietu. Patversme "Dzīvnieku Draugš" uztur regulārus kontaktus ar Džonatana Bleida saimnieku, kā arī ir apņēmusies bez maksas nodrošināt suņa veterināro aprūpi līdz mūža galam.
Patversme "Dzīvnieku Draugs" pateicas visiem, kas ziedoja Džonatana Bleida ārstēšanai un uzturēšanai, jo īpaši Militārās policijas un Saeimas un Valsts prezidenta apsardzes dienesta esošajām un bijušajām amatpersonām. Pateicoties šiem ziedojumiem, ir iegādāti un nodoti jaunajam saimniekam Džonatana Bleida veselības uzlabošanai nepieciešamie medikamenti, kā arī ārstnieciskā barība suņiem – senioriem ar locītavu problēmām.