Eiropas Parlaments (EP) plenārsēdē Strasbūrā līdz ar 2014.-2020.gada daudzgadu budžeta pieņemšanu atbalstījis arī to pavadošo regulu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) izveidi.
Kā atzīst Eiropas Parlamenta deputāts, ECR grupas koordinators Parlamenta Transporta un tūrisma komitejā Roberts Zīle, tā ir pirmā reize Eiropas Savienības (ES) vēsturē, kad tiks paredzēts tik liela apjoms finansējums ES kopējās nozīmes projektiem transportā, enerģētikā un telekomunikācijās.
CEF ir pilnīgi jauns «horizontāls» mehānisms ES nozīmes transporta, enerģētikas un digitālo tīklu finansēšanai, kura mērķis ir veicināt ES kopumā nozīmīgu pārrobežu projektu īstenošanu, kuri citādi varētu kavēties vai vispār netikt īstenotu dalībvalstu ierobežoto finanšu dēļ. No kopumā daudzgadu budžetā CEF atvēlētā 29,3 miljardu eiro (20 miljardu latu) finansējuma transporta nozare saņems 23,2 miljardus eiro (16 miljardus latu) no CEF līdzekļiem, no kuriem desmit miljardi (septiņi miljardi latu) nāks no Kohēzijas fonda naudas transporta infrastruktūrai, bet enerģētika – 5,12 miljardus eiro (3,5 miljardus latu) un telekomunikācijas (digitālie tīkli) – 1 miljardu eiro (700 miljonus latu).
«CEF ir ļoti būtisks instruments ES Vienotā tirgus izveidē un modernu transportam, enerģētikas un telekomunikāciju savienojumu nodrošināšanā starp ES dalībvalstīm. Īpaši svarīgas ir šī instrumenta sniegtās iespējas ES Austrumu daļas valstīm, kurām vēsturiski trūkst savienojumu ar ES Rietumu daļu. Latvijai CEF iedzīvināšana, pirmkārt, nozīmēs Rail Baltica otrās kārtas jeb ātrgaitas dzelzceļa projekta īstenošanu, kas ir iekļauts ES transporta pamattīklā Ziemeļu jūras – Baltijas koridora ietvaros. ES jaunajām dalībvalstīm, kuru finanšu iespējas ne tuvu nav tik lielas, kā ES donorvalstīm, ārkārtīgi nozīmīga ir Kohēzijas fonda līdzekļu piesaiste CEF, kas konkrētiem kohēzijas valstu transporta projektiem ļaus saņemt līdz pat 85% ES finansējuma. Ir skaidrs, ka citādi daudzi no šiem projektiem nekad netiktu īstenoti kohēzijas valstu ierobežoto finanšu dēļ,» uzsver Zīle.
«Enerģētikas jomā bez starpsavienojumu izbūves CEF naudu iespējams izmantot arī cita veida projektiem enerģijas piegāžu diversifikācijai un īpaši tā saukto enerģijas «salu» likvidēšanai. Gadījumos, kad projekta īstenošana ir īpaši nozīmīga no reģionālās vai ES līmeņa enerģijas piegāžu drošības viedokļa, ES finansējums var sasniegt pat 75% no projekta izmaksām. Latvija šo naudu varētu izmantot sašķidrinātās gāzes termināla izbūvei, tā radot konkurenci Gazprom monopolam mūsu tirgū. Protams, šāds projekts nav īstenojams bez likumiskās bāzes – proti, pilnvērtīgas gāzes tirgus liberalizācijas,» teic EP deputāts.
Zīle gan uzsver, ka CEF piedāvātās iespējas Latvija var arī palaist garām, ja valdība neuzsāk aktīvi strādāt pie projektu gatavošanas. «ES institūcijas savu darbu ir padarījušas un bumba tagad ir dalībvalstu pusē. Ja gadījumā Latvija savu iespēju palaidīs garām, un netiks uzbūvēts nedz Rail Baltica dzelzceļš, nedz sašķidrinātās gāzes terminālis, mēs nekādi nevarēsim vainot Eiropu, bet tikai paši savu valdību un interešu grupas, kuru mērķos neietilpst Latvijas ciešāka integrācija Eiropā,» tā deputāts.