Atklāta inde, kas nonāvēja Aleksandru Lielo

Preses foto
Preses foto

Toksikologu grupa no Jaunzēlandes un Lielbritānijas secinājusi, ka simptomi, kas sastopami aprakstos par Maķedonijas Aleksandra pēdējām dienām, ļoti atgādina saindēšanos ar liliju dzimtas augu balto veratri (Veratrum album).

Kā liecina raksts žurnālā "Clinical Toxicology", zinātnieku argumenti balstīti uz klasisko tekstu analīzi un tajos minēto simptomu salīdzināšanu ar pazīstamu indīgo augu iedarbību.

Aleksandra Lielā mūža pēdējās dienas visvairāk aprakstītas Lūcija Flāvija Arriāna darbā "Aleksandra karagājieni" un kādā pseidovēsturiskā romānā, kas tiek datēts ar otro vai pirmo gadsimtu pirms mūsu ēras.

Saskaņā ar šiem dokumentiem Aleksandrs pirms nāves mocījās vismaz desmit līdz divpadsmit dienas - viņam pastiprinājās drudzis, viņš nespēja staigāt, bet beigās arī zaudēja runas spējas.

Ja hipotēze par Aleksandra noindēšanu ir patiesa, tad, pēc zinātnieku vārdiem, vispiemērotākā inde, kas varēja izraisīt šādus simptomus, ir alkaloīds veratridīns, kas ir Veratrum album sastāvā.

Veratridīns ir neirotoksīns, kas izraisa permanentu neironu kanālu aktivāciju. Saindēšanās ar šo indi izraisa sāpes krūtīs, vemšanu un arī lēnu nāvi.

Aleksandra nelabvēļi šo indi varēja pievienot viņa vīna kausam, turklāt tik nelielā daudzumā, ka tas nebūtu pamanāms. Savukārt arsēns, strihnīns un citas augu izcelsmes indes, pēc zinātnieku vārdiem, izraisītu daudz ātrāku nāvi nekā tā, kas aprakstīta vēsturiskajos dokumentos.

Kā žurnālā "Clinical Toxicology" raksta Nacionālā inžu centra toksikoloģijas doktors Ļevs Šeps (Dr. Leo Schep), senās civilizācijas labi pārzināja augu valstības indes, tāpēc šī teorija ir pat ļoti pārliecinoša. Pasaules iekarotājs Aleksandrs Lielais mira 32 gadu vecumā. Visticamāk, ka viņa nāves iemesls precīzi nekad netiks noskaidrots, bet teorija par noindēšanu (līdzās hipotēzēm par malāriju un veco brūču infekciju) ir viena no populārākajām.


Написать комментарий