Saslimšana ar infarktu 2013.gadā ir bijusi visbiežākā «kritiskā slimība», par kuru apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA) veikusi apdrošināšanas atlīdzību izmaksas. Pieteikto infarkta gadījumu skaits Latvijā pērn pieaudzis vairāk nekā divas reizes.
«Kritiskās slimības» ir viens no nelaimes gadījumu apdrošināšanas riskiem, kas paredz atlīdzību izmaksu gadījumā, ja persona saslimst ar kādu no šādām slimībām: miokarda infarkts, insults, vēzis, hroniska nieru mazspēja, paralīze, izkaisītā skleroze, primārais 1. tipa cukura diabēts vai AIDS.
2012.gadā visbiežāk – 71% no reģistrētajiem «kritisko slimību» pieteikumiem – izmaksātas atlīdzības par saslimšanu ar vēzi, bet reģistrēto pieteikumu un atlīdzību izmaksu gadījumu skaits par saslimšanu ar infarktu veidoja 19% no kopējā reģistrēto «kritisko slimību» skaita.
Pretēji 2012.gadam, kad visbiežāk BTA saņēma atlīdzību pieteikumus par saslimšanu ar onkoloģiskajām slimībām, 2013.gadā visbiežāk atlīdzības pieteiktas par infarkta gadījumiem. BTA reģistrēto gadījumu skaits par saslimšanu ar infarktu 2013.gadā jau veidoja pusi no visiem pieteiktajiem «kritisko slimību» gadījumiem. Visvairāk pieteikumus par saslimšanu ar infarktu pērn saņemts no cilvēkiem vecumā pēc 40 gadiem, taču pieaudzis saņemto atlīdzību pieteikumu skaits no gados jaunākiem cilvēkiem – vecumā no 30 līdz 35 gadiem.
«Latvijā aizvien ir ļoti augsti saslimstības rādītāji ar sirds un asinsvadu slimībām. Jau vairākus gadus nelaimes gadījumu apdrošināšanas ietvaros tiek piedāvāts polisē papildus iekļaut arī «kritisko slimību» risku. Mūsu statistika rāda, ka arvien vairāk cilvēku, iegādājoties nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises, lūdz šo risku iekļaut polisē. Iepriecina fakts, ka būtiski – par 35% pieaudzis to darba devēju skaits, kuri, rūpējoties par saviem darbiniekiem, šo risku iekļāvuši nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises segumā. Savukārt, analizējot apdrošināšanas gadījumu pieteikumus, skumji ir tas, ka ar sirds un asinsvadu saslimšanām slimo arvien jaunāka gadagājuma iedzīvotāji, kas norāda uz nepietiekamas uzmanības pievēršanu savai veselībai un dzīvesveidam. Jāuzsver, ka ārstēšanās no šīm slimībām izmaksā ļoti dārgi, turklāt vairumā gadījumu slimniekam ir jāpārtrauc strādāt, tādējādi zaudējot regulāru ienākumu avotu,» komentē BTA Personu apdrošināšanas departamenta direktore Katrīna Radzinska.
Risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām ietekmē paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, liekais svars, aptaukošanās un neveselīgi uztura paradumi, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana un stress.
«Aptuveni 75% sirds un asinsvadu saslimšanu cēloniski ir saistītas ar novēršamiem riska faktoriem – tie ir paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, pastāvīgs stress un citi. Tomēr, pat ievērojot veselīgu dzīvesveidu un samazinot novēršamos riska faktorus, ir jāņem vērā arī nenovēršamie riska faktori, kas ir vecums, dzimums un iedzimtība. Tāpēc regulāri nepieciešams veikt profilaktiskās apskates, mērot asinsspiedienu un nosakot holesterīna līmeni asinīs. Šie rādītāji var liecināt par agrīnu sirds un asinsvadu saslimšanu. Jo vairāk riska faktoru skar cilvēku, jo lielāka ir viņa iespēja saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Daļa no šiem riska faktoriem ir savstarpēji saistīti, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu var izraisīt aptaukošanās, smēķēšana, alkohola lietošana, pārmērīga sāls lietošana uzturā, bet holesterīna līmeni paaugstina neveselīgs uzturs un smēķēšana. Lielāko daļu sirds un asinsvadu slimību var novērst, mainot dzīvesveida un ikdienas paradumus, kā arī veicot profilaktiskās apskates, savlaicīgi atklājot slimību un uzsākot ārstēšanos,» stāsta Slimību profilakses un kontroles centra direktore Inga Šmate.
Slimību profilakses un kontroles centra 2012.gada ziņojums par Latvijas iedzīvotāju veselību liecina, ka sirds un asinsvadu slimības ir izplatītākais pacientu stacionēšanās iemesls. 20% no visiem stacionēšanās iemesliem ir bijušas sirds un asinsvadu saslimšanas. Turklāt neinfekciju slimības ieņem būtisku vietu gan mirstības, gan saslimstības rādītāju vidū – pusei no visiem nāves gadījumiem nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības, bet piektajai daļai iedzīvotāji nāves cēlonis ir onkoloģiskas saslimšanas.