Otrdien zelta cena Ņujorkas Comex saruka, jo investori bažījās, ka pasaules ekonomikas izaugsmes bremzēšanās varētu kavēt arī pieprasījumu pēc fiziskā zelta.
Rezultātā zelta stieņa cena aprīļa piegādēm samazinājās par 0,5% līdz 1253,3 dolāriem par unci. Pirmdien cena pieauga par 1,6%,kas ir straujākais kāpums kopš 23. janvāra, reaģējot uz pasaules akciju indeksu kritumu un jaunattīstības valstu valūtu pārdošanas vilni.
Pagājušajā gadā zelta cena saruka par 28%, jo daļa investoru zaudēja ticību zeltam kā vērtības saglabāšanas instrumentam, kā arī ASV Federālo Rezervju sistēma sāka bremzēt savus ikmēneša aktīvu iepirkumus. Tomēr janvārī dārgmetāla cena atkal atguvās, jo zemās cenas veicināja fiziskā zelta pieprasījumu, īpaši Āzijā, kā arī krītošie jaunattīstības tirgus akciju indeksi atkal lika investoriem meklēt patvērumu zeltā, raksta Bloomberg.
«Pasaules akciju cenu kritums un neliela ASV dolāra korekcija palīdzēja zelta cenas kāpumam,» norāda VTB Capital analītiķis Andrejs Kručenkovs, uzsverot, ka tomēr visdrīzāk tā atkal sāks sarukt, jo liela daļa investoru neprognozē turpmāku pieaugumu, kā arī mazināsies fiziskā zelta iepirkumi.