Pēdējie notikumi Ukrainā, kad bruņotās sadursmēs dzīvību zaudē arvien lielāks skaits cilvēku, ir traģisks un ļoti nopietns signāls, uz kuru Eiropas Savienība nedrīkst nereaģēt, teikts Valsts prezidenta Andra Bērziņa un premjeres Laimdotas Straujumas (V) paziņojumā saistībā ar stāvokli Ukrainā.
Latvija aicina nekavējoši sasaukt ārkārtas Eiropas Savienības Ārlietu ministru padomi. Šādu pozīciju jau paudis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
"Vienlaikus ir jāuzsver, ka asinsizliešanas apturēšana vispirms ir abu konfliktā iesaistīto pušu rokās. Diemžēl, līdzšinējā retorika neliecina par patiesiem centieniem apturēt savas valsts straujo virzību pretī situācijas dramatizācijai. Tāpēc vēlreiz aicinām abas puses atturēties no situācijas eskalācijas, kas jau vairākkārtīgi novedusi pie cilvēku upuriem, un atgriezties pie civilizētiem situācijas risināšanas veidiem," uzsver Latvijas augstākās amatpersonas.
Prezidents un premjere uzver, ka ir neiedomājami un reizē biedējoši, ja Eiropas valstī divdesmit pirmajā gadsimtā izvēršas bruņoti ielu konflikti tā vietā, lai pretrunas risinātu demokrātisku un konstruktīvu sarunu ceļā. Ukraina nedrīkst pārtapt vardarbības plosītā valstī.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) aktualizē Ukrainas jautājumu Apvienoto nāciju organizācijas ģenerālsekretāram Banam Kimunam arī savas vizītes laikā Ņujorkā. Ministrs uzskata, ka situācijas stabilizācijai valstī ir nepieciešams iesaistīt starptautiskās institūcijas EDSO, ANO, Eiropas Padomi.
20. februārī Briselē tiks sasaukta ES ārkārtas Ārlietu padomes sēde par situācijas attīstību Ukrainā. Latvijas Ārlietu ministrija uzskata par nepieciešamu Padomē apspriest jautājumu par sankciju ieviešanas iespējām pret personām, kuras ir atbildīgas par vardarbības izraisīšanu Ukrainā.
Ārlietu ministrija paziņojumā izsaka asu nosodījumu notiekošajām vardarbības izpausmēm un uzsver, ka no Ukrainas varas struktūrām ir pilnīgi nepieņemama nesamērīga spēka pielietošana pret savas valsts iedzīvotājiem.
Ministrija norāda, ka atbildība par krīzes eskalāciju pilnībā gulstas uz esošās varas pleciem. Tieši valsts varai ir jāspēj piedāvāt atbilstošu risinājumu. Tas sekmētu valsts izvešanu no dziļās krīzes un ļautu izvairīties no radikālo spēku provokācijām un tālākās situācijas saasinājuma.
Ukrainas valsts vadība nav spējusi nodrošināt civilizētu dialogu, kas būtu patiesi risinājis konfliktu valstī. Nav izmantotas visas konstitucionālās iespējas ievirzīt protesta kustību konstruktīvā politiskā dialoga gultnē, piemēram, izsludinot ārkārtas vēlēšanas. Notikusi tālāka eskalācija un vardarbība. Vainīgie vardarbības izraisīšanā ir jāsauc pie atbildības, teikts paziņojumā.
"Delfi" jau ziņoja, ka Ukrainas galvaspilsētā Kijevā trešdien turpinās vardarbīgi nemieri, milicijai cenšoties izdzenāt galveno pret valdību noskaņoto demonstrantu nometni – Kijevas Neatkarības laukumu. Sadursmēs, kās sākās otrdien, ir vismaz 25 bojāgājušie.
Pilsēta ir pārvērtusies kaujas laukā, kur deg ugunis, skan šāvieni un sprādzieni. Simtiem cilvēku ir ievainoti, slimnīcās veidojas rindas uz operācijām. Cietušajiem ir šautas brūces, izsistas acis un dažos gadījumos amputēti locekļi. Starp bojāgājušajiem ir deviņi miliči un viens žurnālists, bet 241 cilvēks ir hospitalizēts, liecina Veselības ministrijas dati.