Pat tik izšķirīgā brīdī, kāds visai pasaulei ir konflikts Ukrainā, partija Saskaņa nespēj bilst kaut vārdu pretēji Kremļa oficiālajam viedoklim, un šī mazdūšība var Latvijas kreisajam flangam dārgi maksāt.
Šādi politologi komentē vakardienas paziņojumu, kurā Saskaņa izteica Krievijas prezidenta Vladimira Putina viedoklim līdzīgu Ukrainas konflikta novērtējumu.
Saskaņa ir kategoriski iestājusies pret jebkādu vardarbības lietošanu Ukrainā no jebkuras puses, taču neuzskata, ka Krievija ir vienīgā vainīgā, kas pelnījusi pasludināšanu par «noziedznieku numur viens» un vienīgo atbildīgo par notikumiem Ukrainā. Tāpat Saskaņa uzskata, ka Latvijas valdošā koalīcija savā paziņojumā, kuru šodien skatīs Saeimas ārkārtas sēdē, sagatavojusi pārāk asu Krievijas vainas nosodīšanu.
«Saskaņas viedoklis ir neveiksmīgs mēģinājums izpeldēt no partijai ļoti neērtas situācijas. Lai gan kreisie mēģināja nosodīt iespējamo vardarbību, tomēr ziņojuma būtība ir un paliek Kremļa politikas attaisnošana,» uzskata politologs Filips Rajevskis. «Un šī pozīcija pilnībā sakrīt ar Maskavas oficiālo versiju.» Tiesa, gan F. Rajevskis, gan Ivars Ījabs atzīst, ka Saskaņas viedoklis ir pilnībā orientēts uz sava tiešā vēlētāja vēlmēm, jo nebūtu jālolo ilūzijas par to, kādā informatīvajā un viedokļu telpā dzīvo Latvijas krievvalodīgie vēlētāji. «Pavērojot Krievijas oficiālā televīzijas kanāla ziņu raidījumu, sajutos kā 80. gadu nogalē. No sākuma tika kritizēta Amerikas Savienoto Valstu politika, tad sekoja sižets par Krievijas armijas labo bruņojumu, līdz beidzot varēja vērot Vladimira Putina uzrunu. Saskaņa, visticamāk, saprot, ka viņas tiešais vēlētājs dzīvo šādā informatīvajā vidē, un Maskavas politikas aizstāvēšana ir tas, ko šie cilvēki vēlas,» pauda F. Rajevskis, piebilzdams – Saskaņas nostāšanās Kremļa pusē atbaidīs daudzus latviskos vēlētājus, kuriem iepriekš šis spēks simpatizēja.
Tā uzskata arī I. Ījabs, kurš akcentē: «Ikvienai partijai var būt dažādi uzskati, arī ārpolitikas jautājumos. Tā ir normāla prakse demokrātiskā valstī. Taču ir tādas situācijas, kad par labo un ļauno nav jautājumu. Un Ukrainas konflikts ir viena no šīm retajām reizēm. Saskaņa ir klaji nodemonstrējusi, ka pat tik vēsturiski izšķirīgos brīžos nespēj pateikt pat niecīgu kritiku Kremļa politikai, un tas, protams, nav piedodami partijai, kura nepārtraukti izrāda vēlmi iesaistīties valdībā.» I. Ījabs arī secina, ka šis Saskaņai bija izšķirīgs brīdis, ar kuru partija varēja gan daudz iegūt, gan daudz zaudēt. «Ja Saskaņa būtu nodemonstrējusi, ka kaut reizi ir gatava iebilst Maskavai, šā spēka akcijas augtu. Taču tā vietā partija meklē visdīvainākās atrunas, lai tikai attaisnotu Krieviju. Tad nu Saskaņas centram nebūtu turpmāk jābrīnās, ka viņus Latvijas labējie spēki neuztver kā pilnvērtīgus un prognozējamus partnerus, kuri tiešām būtu aicināmi valdībā,» uzsvēra I. Ījabs.