2014.gad janvāri rūpniecībā iesācies ar visai ievērojamu kritumu, atzīmē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Tā janvārī, salīdzinot ar 2013.gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 11%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā par 11,3%, elektroenerģijas un gāzes apgādē par 11,4%. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde uzrādīja pieaugumu par 5,7%.
Skaidrojot, kas radījis tik drūmu ainu janvārī un kā izskatās šā gada perspektīvas, Gašpuitis atzīmē: «Apstrādes rūpniecību uz leju turpināja vilkt Liepājas Metalurga (LM) darbības pārtraukšana. Tāpat nozīmīga ietekme bija kritumam dzērienu ražošanas nozarē, ko ietekmēja Aldara darbības sašaurināšana, gan nozares uzņēmuma darbības pārnešana uz Igauniju.»
Ekonomists uzskata, ka kopējo ainu pabojāja apjomu samazināšanās arī citos nozares uzņēmumos.
«Janvārī samazinājās apģērbu ražošanas nozares veikums, ko lielā mērā ietekmēja joprojām esošā nenoteiktība ārējos tirgos un attiecīgi pasūtījumu kavēšanās, bet lielākā ietekme bija darba apjoma kritums darba apģērbu šūšanā. Par sarežģījumiem turpināja ziņot kuģu būves nozare. Savukārt kritumu elektroenerģijā un gāzes apgādē kaldināja LM patēriņa zudums, kā arī siltie laika apstākļi,» tā Gašpuitis.
Vienlaikus viņš atzīmē arī pozitīvās ziņas, kas liecinājušas, ka lielākās apstrādes rūpniecības nozares – kokapstrāde, pārtikas un gatavo metālizstrādājumu ražošana saglabāja izaugsmi.
«Jāsecina, ka līdzšinējās rūpniecības un eksporta attīstības tendences ir izsistas no ierastā ritma, bet nenoteiktība par tuvāko nākotni krietni kāpusi. Tā saistās ar to, ka Ukrainas konflikts pamazām pāraugs par ekonomisko attiecību konfliktu. Nosacījumi tikai veidojas, kas nozīmē, ka piesardzība ietekmēs arī pozitīvās tendences ES ekonomikā,» norāda ekonomists.
«Mūsu uzņēmējiem, kas līdz šim veiksmīgi audzēja apjomus Krievijas tirgū, var nākties saskarties ar izaugsmes ierobežojumiem un nepieciešamību pārorientēties uz jauniem tirgiem. Turklāt šis konflikts varētu krietni apgrūtināt iespēju piesaistīt investorus Liepājas Metalurga darbības atjaunošanai. Drīzumā Liepājas metalurga efekts izzudīs no statistikas, kas varētu mazināt tā negatīvo ietekmi. Tāpat arī trūkst skaidrības, kā pašreizējie notikumi atsauksies uz kuģu būves turpmāko veikumu,» turpina Gašpuitis.
Viņaprāt, ir sagaidāmas ļoti krasas atšķirības dažādu nozaru veikumā, kā dēļ šis gads var paiet adaptācijas zīmē un drīzāk cīņā par sasniegto apjomu noturēšanu.
«Pozitīva scenārija gadījumā, kāpums varētu būt neliels, vien ap 3%, liekot uzsvaru uz saprātīgu politiskās situācijas attīstību un nozares potenciāla izmantošanu 2015.gadā,» tā ekonomists.