«Patlaban Rietumi un Krievija ar savstarpējo sankciju piemērošanu nesteidzas. Taču viss norāda, ka situācija savu kulmināciju nav sasniegusi, bet Rietumvalstis tikai koordinē iespējamo sankciju aprises,» intervijā portālam BNN norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Tādēļ novērtēt to ietekmi un izteikt vērtējumus ir pat priekšlaicīgi, norāda ekonomists, vaicāts, kādas sekas varētu būt iespējamajām ekonomiskajām sankcijām no Eiropas Savienības (ES) un Krievijas puses vienai pret otru. «Tomēr nenoteiktības mērogs un saspīlējums atsauksies ekonomiskajos procesos, kā dēļ šā un nākamā gada Latvijas izaugsmes prognoze ir pazemināta salīdzinājumā ar prognozēm gada sākumā. Tātad, tā sagaidāma nedaudz zemāka, taču tā turpināsies un uz reģiona fona joprojām būs salīdzinoši laba. Jārēķinās, ka pozitīvās tendences šogad varētu kļūt gausākas. Sagaidāms, ka 2014.gadā IKP pieaugs par 2,9% un 3,4% 2015.gadā,» teic ekonomists.
«Protams, reālo situāciju koriģēs ne mazums turpmākie notikumi, tai skaitā iekšējie, kas veidos kopējo noskaņojumu Latvijā un reģionā. Ja militārās darbības no Krievijas puses nebūs un diplomātiskās sarunas turpināsies, sankciju klāsts būs gana ierobežots. Jāsaprot, ka pat bez sankcijām Krievijas ekonomika jau patlaban atrodas sarežģītā situācijā un ES pat bez sankciju piemērošanas, vien pamainot savas nākotnes attīstības, sadarbības uzsvarus, var radīt pietiekami lielus izaicinājumus Krievijas ekonomikai un tās attīstībai,» uzsver Gašpuitis.
Pēc bankas eksperta sacītā, «būtiskas sankcijas sekos vien militāra konflikta gadījumā, kā dēļ būtiskākais ir, lai tas nenotiktu. Daļai uzņēmēju nāksies pārorientēties, adaptēties, kas prasīs kādu laiku, tomēr pieredze rāda, ka Latvijas uzņēmēji jau līdzīgiem periodiem ir gājuši cauri. Turklāt to, ka tas ir iespējams, parāda arī citu valstu, kas ir saskārušās ar Krievijas sankcijām, piemēri – Igaunija, Gruzija. Tas rada izaicinājumus, grūtības, bet pieredze rāda, ka ne nepārvaramus.»
Savukārt Krievijas – Ukrainas konflikta ietekme uz pasaules ekonomiku būs ļoti niecīga. «Tā turpināja augt arī līdzšinējās krīzes sarežģītajos apstākļos, bet turpmāko gaitu noteiks citi faktori. Konflikts ietekmēs tajā iesaistītās valstis, tas ir Krieviju, Ukrainu un valstis, kuras ir ierautas arī konflikta kontekstā. Nelielu ietekme var izjust atsevišķas Rietumeiropas valstis, taču to noteiks potenciālo sankciju veidi, apmēri un Krievijas pretreakcija. Konflikta negatīvā ietekme strauji samilzīs, ja turpinās briest bažas par tā pāraugšanu militārā konfliktā,» skaidro ekonomists.
Latvijas izaugsmes piebremzēšanos prognozē arī Latvijas Banka, tās ekonomistei Agnesei Bičevskai norādot, ka «2014. gadā IKP pieauguma tempi saglabāsies aptuveni 4% līmenī. Ja iepriekš prognozēs šāds vērtējums šķita pat konservatīvs, ar cerību uz labāku sniegumu, tad šobrīd nākas pakāpties atpakaļ pesimistiskajā zonā, jo prognozes par eksporta kā galvenā izaugsmes virzītāja lomas pakāpenisko atjaunošanos pēdējo notikumu fonā ir krietni pabalējušas.»
«Ukrainas un Krievijas saspīlējuma ietekme uz Latvijas ekonomisko izaugsmi būs negatīva, lai gan jāatzīst, ka tā nav viendabīga visās nozarēs un uzņēmumos. Minētie notikumi kopumā vājinās ārējo pieprasījumu. Tomēr svarīgi arī, kāda veida produkciju eksportē, piemēram, pieprasījums pēc zālēm un konserviem varētu arī nesamazināties vai pat pieaugt, vienlaikus ne pirmās nepieciešamības precēm, visdrīzāk, pieprasījums saruks,» tā Bičevska.
BNN jau vēstīja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji vienojušies par sankcijām pret Krievijas amatpersonām, nosakot ieceļošanas aizliegumu un kontu iesaldēšanu.
Tāpat atcelts plānotais ES un Krievijas smmits.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu pavēstīja, ka ES Ukrainai sniegs 1,6 miljardu eiro lielu finansiālo palīdzību, kā arī atvērs tirgu ukraiņu precēm. «Tāpat palīdzēsim Ukrainai reformēt un saglabāt savu neatkarību,» atzīmēja Barrozu.
Tāpat ziņots, ka ar sankcijām pret Krieviju vērsušās arī Amerikas Savienotās Valstis.