Par jauno NATO ģenerālsekretāru kļūs bijušais Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs, vēsta Reuters.
Kā aģentūrai norādījuši diplomāti, Stoltenberga kandidatūra apmierina visas NATO dalībavalstis. Paredzēts, ka oficiālais paziņojums šai sakarā tiks izteikts visdrīzākajā laikā.
Avoti NATO apstiprināja, ka piektdienas pēcpusdienā notiks alianses vēstnieku tikšanās, pēc kuras tikšot izdots paziņojums.
55 gadus vecais Stoltenbergs saņēmis ietekmīgu NATO locekļu atbalstu, kuru vidū ir ASV, Vācija, Lielbritānija un Francija.
Stoltenbergs premjera amatu zaudēja septembrī, kad viņa Darba partija cieta sakāvi vēlēšanās.
Krīzes eskalācijai, kuru izraisīja Krievijas militārā agresija Ukrainā tieša ietekmēja konsultāciju gaitu un kandidātu izvēli. Sabiedrotie bija vienisprātis, ka šādā situācijā pie NATO stūres ir jābūt samērā neitrālam Eiropas pārstāvim un Norvēģijas politiķa kandidatūra šeit tika uzskatīta par kompromisa variantu.
Līdz šim par visticamāko kandidātu uzskatītais bijušais Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni ticis noraidīts, ņemot vērā oficiālās Romas neviennozīmīgo pozīciju pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas pilnā mērā neatspoguļo oficiālo kategorisko nosodījumu no NATO un citu valstu puses, stāstījis kāds no diplomātiem.
Savukārt, cits iespējamais kandidāts - Beļģijas aizsardzības ministrs Pīters de Krems netika virzīts tālāk, jo sabiedrotajiem esot iebildumi saistībā ar to, kā Beļģijas vadībā noris NATO jaunās galvenās mītnes būvniecība. Projekta izmaksas jau ir sasniegušas miljardu eiro, taču Beļģijas puse ir paziņojusi, ka finansējumu nepieciešams palielināt, bet būvniecības termiņus - pagarināt.
Diplomātiskajās aprindās un medijos ir tikusi minēta arī Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorska kandidatūra. Pret viņu sabiedrotie izturējušies piesardzīgi, jo viņš iestājies par radikālu pretdarbību Krievijas agresijai Krimā.
Pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena piecus gadus ilgušais pilnvaru posms noslēgsies septembrī.