Būvniecības likumā tiks veikti grozījumi, kas paredz Latvijā no jauna izveidot Būvniecības valsts kontroles biroju. Šādu lēmumu šonedēļ pieņēma Saeimas Tautsaimniecības komisija. Plānots, ka jaunā uzraudzības iestāde darbu uzsāks šī gada 1.septembrī.
Likumdošanas process norit lēni, bet grozījumus normatīvajā aktā, kas regulē būvniecības nozari, sola izmaiņas galīgajā lasījumā pieņemt šīs parlamenta sesijas laikā – tas ir līdz Jāņiem.
Speciālisti jau sen teica, ka ļoti nepieciešams izveidot neatkarīgu valsts būvuzraudzības institūciju. Bet nopietni par šo tēmu sāka runāt tikai pēc traģēdijas Zolitūdes lielveikalā Maxima, kad 2013.gada 21.novembrī, sabrūkot ēkas jumtam, gāja bojā 54 cilvēki.
Kā BNN jau ziņoja, 2009.gadā krīzes laikā Latvijā tika likvidēta Būvinspekcija. Tās funkcijas tika nodotas uzreiz vairākām valsts iestādēm, bet daļu funkciju uzņēmās pašvaldības. Tomēr jau 2011.gadā tika izteikti brīdinājumi, ka minētā reforma nav sevi attaisnojusi – pašvaldību inspektori netiek galā ar darbu. Būvniecības pārbaužu skaits samazinājies par 70%. Toreiz ministrija rosināja atjaunot Būvinspekciju, taču ideja neguva Saeimas atbalstu.
Kā skaidroja Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš, jaunais Būvniecības valsts kontroles birojs kļūs par likvidētās Valsts Būvinspekcijas analogu. Tajā strādās 34 inspektori un birojs atradīsies Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Jaunās uzraudzības struktūras funkcijas vēl tiek izstrādātas. Plānots, ka jaunais birojs kontrolēs sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecību, tostarp arī to, kas tiek celtas pēc pašvaldību pasūtījuma.
Lielveikals Maxima Zolitūdē tika uzcelts 2011.gadā – tieši tajā laikā, kad tika likvidēta Valsts Būvinspekcija. Pēc speciālistu domām, traģēdija iespējams nebūtu notikusi, ja būtu bijusi stingrāka celtniecības objektu kontrole.
Maksa par krīzi
Vēl kāds svarīgs notikums šajā nedēļā bija Latvijas aizdevuma atmaksa Eiropas Komisijai viena miljona eiro apmērā. Tā ir tikai daļa no krīzes gados mūsu valstij izsniegtā kredīta. Nākošo aizdevuma daļu Latvija pārskaitīs 2015.gadā – 1,2 miljardus eiro saņems Eiropas Komisija un 60,05 miljonus Pasaules Banka.
Rēķini, protams, ir jāmaksā, jo parāds ir valsts parāds, tā nasta tiek sadalīta starp visiem valsts iedzīvotājiem. Situācijā, kad samazinās iedzīvotāju skaits, jautājums – cik liela šī nasta uz vienu iedzīvotāju, ir īpaši aktuāls. Pagājušajā gadā, valsts tikai parāda apkalpošanai vien iztērēja 300 miljonus eiro jeb 150 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju. Šajā summā neietilpst aizdevuma pamatsummas maksājumus un tā procenti.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, valsts un pašvaldības 2013.gadu noslēdza ar 128 miljonu eiro lielu deficītu, bet galīgais skaitlis ir vēl lielāks, jo klāt nāk procenti, ko par saviem aizdevumiem maksā pašvaldības un arī valsts un pašvaldību uzņēmumi. Tomēr, vadoties tikai no šīs summas, parāds uz vienu iedzīvotāju (saskaņā ar pēdējo tautas skaitīšanu Latvijā ir 2,07 miljoni iedzīvotāju) būtu 62 eiro. It kā nav daudz. Bet, ja pievienojam tam šajā nedēļā atmaksāto vienu miljonu sanāk, ka visi iedzīvotāji – sākot no zīdaiņiem un beidzot ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, samaksājuši katrs 4 830 eiro. Tādējādi, kopējais parādu slogs uz vienu iedzīvotāju ir diezgan ievērojams – 5 300 eiro, un tās ir jau esošās saistības, neņemot vērā nākotni.
Pagaidām bez izmaiņām
Valsts ne tikai tērē, tā arī pelna. Pelna izsniedzot termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi vai ieguldījumu uzņēmuma pamatkapitālā. Un arī šeit ir labas ziņas: saskaņā ar Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANIDA) datiem, Krievijas un Ukrainas attiecību saasināšanās nav mazinājusi investoru interesi par objektu iegādi mūsu valstī. Ieguldījumi mājokļu un komerciālo nekustamo īpašumu segmentā saglabājās pagājušajā gada līmenī.
2013.gadā Ukrainas pilsoņi, apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām kopumā Latvijā investējuši 11,5 miljonus eiro, ierindojoties trešajā vietā pēc Krievijas un Ķīnas iedzīvotājiem. Termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā pērn saņēma 225 Ukrainas pilsoņi, un tas ir aptuveni par 15% mazāk nekā 2012.gadā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Prognozējot Ukrainas un Krievijas konflikta ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu nozari, LANIDA eksperti piedāvā vairākus scenārijus. Pirmais – abu valstu iekšpolitiskās situācijas dēļ ir iespējama palielināta kapitāla aizplūšana gan no Krievijas, gan Ukrainas. Daļa no šiem līdzekļiem var nokļūt arī Latvijā, tostarp kā ieguldījumi nekustamajā īpašumā, bet prognozēt to apjomu pagaidām ir grūti, jo tas ir atkarīgs ne tikai no Krievijas turpmākajām darbībām, bet arī no starptautiskajām sankcijām. Otrais – investīcijas var saglabāties arī pašreizējā līmenī, jo pēdējos gados Latvijā pieaudzis piedāvājums, kas atbilst ārvalstu pircēju interesēm.
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta aprēķiniem, laika posmā no 2010. Līdz 2012.gadam citu valstu pilsoņi ir iegādājušies nekustamo īpašumu par 285 miljoniem eiro bez pieprasījumiem uzturēšanās atļaujas iegūšanai, bet TUA saņēmēji šajā pašā periodā īpašuma iegādē ieguldījuši 363 miljonus eiro.
Austrumu saldumi
Visbeidzot, šonedēļ tapis zināms, ka Rīgā atvērts Uzbekistānas tirdzniecības nams. Valsts intereses pārstāvēs uzņēmums Uzbekistantradinghouse. Pēc ekspertu domām, tirdzniecības nams ļaus uzbeku ražotāji ienākt ne Baltijas valstu tirgū, bet arī par kļūt par priekšposteni Uzbekistānas preču eksportam uz ES valstīm. Jaunais tirdzniecības nams nodarbosies ar videi draudzīgu un kvalitatīvu Uzbekistānas preču – svaigu un žāvētu augļu un dārzeņu, gatavo tekstilizstrādājumu un citu patēriņa preču tirdzniecību. Jau īstenots pirmais eksporta sūtījums – nosūtīta pirmā žāvēto augļu partija par summu 35 tūkstoši dolāru. Pārstāvniecība Rīgā ir jau trešā pēc kārtas. Vēl bez Latvijas Uzbekistānai ir tirdzniecības nams Maskavā (Krievija) un Čimkentā (Kazahstāna).