No 1 līdz 2.aprīlim NATO Gaisa spēku pavēlniecība Ramšteinā rīkos kārtējos treniņlidojumus Baltijas valstu gaisa telpā (Baltic Region Training Event – BRTE).
To galvenais mērķis ir trenēt NATO Ātrās reaģēšanas vienību, kas pilda gaisa telpas patrulēšanas operāciju Baltijas valstu gaisa telpā. Šo uzdevumu pašreiz veic ASV Gaisa spēki ar iznīcinātājiem F-15C Eagle, informē Aizsardzības ministrija.
Treniņlidojumos tiks iesaistītas arī Zviedrijas Gaisa spēku lidmašīnas JAS-39 Gripen, Lietuvas Gaisa spēku transporta lidmašīna C-27J Spartan un helikopters Mi-8. Tajos piedalīsies arī Vācijā izvietotā NATO agrās brīdināšanas un kontroles sistēmas jeb AWACS (Airborne Warning & Control System) lidmašīna, kā arī lidmašīna KC-135 lidojumos iesaistīto lidmašīnu degvielas uzpildei gaisā.
BRTE norisi vadīs NATO Gaisa spēku pavēlniecība Ramšteinā. Gaisa telpas kontroli un ziņošanu par treniņlidojumiem veiks NATO Apvienotais Gaisa operāciju centrs Uedemā, Vācijā, un Baltijas Apvienotais kontroles un ziņošanas centrs Karmelavā, Lietuvā.
Treniņlidojumi notiks arī Palangas un Viļņas lidostā, tādējādi pilnveidojot civilo un militāro institūciju sadarbību un iemaņas.
Nākamie treniņlidojumi Baltijas valstu gaisa telpā notiks maija beigās Latvijā, vienlaikus ar kuriem Ādažu poligonā notiks arī apvienotais gaisa un sauszemes vingrinājums Baltijas valstu gaisa atbalsta kontrolieru apmācībai. Tajos tiks iekļauts arī plašs meklēšanas un glābšanas operāciju vingrinājums.
Gaisa telpas patrulēšana ir viens no NATO viedās aizsardzības iniciatīvas aspektiem. Tā ir jauna pieeja aizsardzības spēju nodrošināšanā un uz attīstību orientēta sadarbība, kas palīdz šo spēju izaugsmē un nodrošināšanā, uzsver ministrijā.
BNN jau vēstīja, ka pēc aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa teiktā, Krievija, ignorējot starptautiskās normas, ir pilnībā sagrāvusi līdzšinējo drošības sistēmu Eiropas kontinentā, kas bija izveidojusies pēc Aukstā kara.
«Krievijas rīcība faktiski apstiprina jaunu doktrīnu par «krievu» pasaules veidošanu, turklāt Krievija gatava to darīt ar militāru spēku, kas nozīmē draudus Eiropas mieram,» portālam BNN ar padomnieka Anda Jēkabsona starpniecību norāda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Pēc ministra domām, nenoliedzami, ar šiem faktiem ir jārēķinās arī Latvijai, veidojot gan savu ārējo, gan arī iekšējo drošību, kas nav mazsvarīgi. Latvijai jābūt gatavai, ka ilgtermiņā militāra apdraudējuma riski Latvijas drošībai var ievērojami pieaugt.
«Vienlaikus notikumi Ukrainā ir izraisījuši plašu starptautisku reakciju. Gan ASV, gan NATO, kuras dalībniece ir arī mūsu valsts, ir novērtējušas Krievijas militāro draudu riskus. ASV prezidents Baraks Obama, viceprezidents Džo Baidens, NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, kā arī vairākas augstas NATO militārpersonas ir skaidri norādījušas, ka NATO aizsargās savus sabiedrotos. Tie nav tikai vārdi. ASV, Lielbritānija, Francija, arī Dānija jau ir nosūtījušas vai tuvākajā laikā nosūtīs papildus iznīcinātājus Baltijas valstu un Polijas gaisa telpas kontroles pastiprināšanai. NATO valstis ir apstiprinājušas ne tikai gatavību Baltijas reģionā izvietot gan papildus militāro tehniku, gan cilvēkresursus, bet arī gatavību izpildīt NATO līguma 5.pantu, ja radīsies tāda nepieciešamība.
Visbeidzot, Latvijai pašlaik nav tiešu militāru draudu, iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par drošību. Tomēr šajos apstākļos mums pastiprināti jārūpējas par mūsu valsts aizsardzību un drošību. Tādēļ Latvija bruņosies, vistuvākajā laikā aktīvi attīstīs Latvijas bruņotos spēkus, īpaši zemessardzi, kā arī intensificēs sadarbību ar NATO valstīm,» norāda ministrs.
Šī gada maijā Latvijā notiks bruņoto spēku mācības Namejs 2014, kurās piedalīsies aptuveni 2 250 karavīru un zemessargu no regulāro spēku un Zemessardzes vienībām. Savukārt jūnijā notiks apjomīgas mācības Saber Strike 2014, kurās piedalīsies bruņoto spēku vienības no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, ASV, Lielbritānijas, Somijas un Norvēģijas.
Kā zināms, ASV izlūkdienestu pārstāvji neoficiāli informējuši, ka tuvākajā laikā Krievijas spēki var iebrukt Ukrainā. Krievijas agresija tālāk var izplesties arī Moldovā un skart arī teritorijas Baltijā.