Pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās lielākajā daļā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu turpinās, lai gan izaugsmes perspektīvas Krievijā un Ukrainā ir pasliktinājušās, ņemot vērā abu valstu attiecību saasināšanos. Tā secināts SEB jaunākajā Austrumeiropas ekonomikas apskatā.
Pēc bankas ekspertu viedokļa, tiešā savstarpējā tirdzniecība starp atsevišķām valstīm ar konfliktā iesaistītajām pusēm, izņemot Baltijas valstis, ir salīdzinoši neliela. Tālāka ekonomikas augšupeja Vācijā un citviet Rietumeiropā daļēji kompensēs zaudēto eksportu vājā Krievijas pieprasījuma dēļ. Tāpat ir labi priekšnosacījumi privātā patēriņa kāpumam. Tomēr Austrumeiropas 2014.-2015.gada izaugsmes prognozes ir pazeminātas, jo atsevišķās valstīs ģeopolitiskās nestabilitātes ietekmē ir pieauguši īstermiņa riski.
Jāņem gan vērā, kā SEB prognozes balstās uz pieņēmumu, ka Krievijas un Ukrainas konflikts neizvērsīsies par savstarpēju militāru konfliktu, kā arī netiks ieviestas liela mēroga tirdzniecības sankcijas un nenotiks būtiski Krievijas energoresursu piegāžu traucējumi Eiropai.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda: «Lielākā daļa Austrumeiropas ekonomiku, izņemot Krieviju un Ukrainu, 2013. gada otrajā pusē sāka uzrādīt atveseļošanās pazīmes. Pārliecinošāk process norit reģiona centrālajā daļā, kas ir spējis gūt labumu no Vācijas izaugsmes un eirozonas ekonomikas un banku sistēmas stabilizācijas. Atlabšana turpināsies un pamazām nostiprināsies. Īstermiņā eksports joprojām būs galvenais virzītājspēks, lai gan Krievijas ekonomiskās grūtības mazinās iespējas. Daudzās valstīs pieaugs tieši iekšzemes pieprasījuma nozīme.»
Zemas procentu likmes un fiskālās politikas stingrības mazināšanās sniegs atbalstu pozitīvajām tendencēm. Privāto patēriņu veicinās labs reālās darba samaksas pieaugums, kas daļēji skaidrojams ar zemo inflāciju, kas joprojām attiecināms uz zemo jaudu noslodzi (izņemot Krieviju) un nelielo izejvielu cenu kāpumu. Prognozējams, ka arī naftas cenas nedaudz pazemināsies. Sagaidāms, ka kapitāla izdevumi aktivizēsies, bet ne strauji, jo rūpniecības jaudu noslodze ir viduvēja, bet kredīta nosacījumi joprojām ir salīdzinoši stingri. Investīciju plānus ietekmēs arī ģeopolitiskais satricinājums.
Izvērtējot perspektīvas, SEB banka pazemina IKP prognozes sešām Austrumeiropas apskatā ietvertajām valstīm. Straujš izaugsmes sarukums gaidāms Krievijas, Ukrainas un Igaunijas ekonomikām, vidējs Latvijā, bet neliels Polijai un Lietuvai.
Krievijas IKP šogad pieaugs vien par 1% un 1,8% 2015.gadā, kas ir krietni zem potenciālā izaugsmes līmeņa 2-3%. Īstermiņā ekonomiku ietekmēs krītošais rublis un akciju tirgus. Savukārt ilgtermiņā sarežģījumus raisīs zemā investīciju aktivitāte. Rubļa vērtība pret ASV dolāru vēl nelielā apmērā kritīsies, bet laika gaitā stabilizēsies pret dolāra – eiro grozu. Ukrainas konflikts saasinās jau tā slikto ekonomisko situāciju, ko lielā mērā ir radījušas strukturālas problēmas un akcentē reformu nepieciešamību. Viens no nedaudzajiem pozitīvajiem faktoriem ir relatīvi stabilās naftas cenas.
Ukrainā vērojama akūta tekošā konta krīze, kas tiks risināta ar Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda programmas palīdzību. Īstermiņā tālāks grivnas kritums radīs sarežģījumus valsts banku sistēmai un mājsaimniecībām, bet laika gaitā tas palīdzēs atveseļošanās gaitai. IKP šogad kritīsies par 4%, bet 2015.gadā uzrādīs kāpumu 2% apmērā.
Polija pagaidām uzrāda labu izturību pret Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmi. Nelīdzsvarotība ir ievērojami samazinājusies. Iekšzemes pieprasījums pieaug un sakarā ar zemo inflāciju, galvenās procentu likmes pieaugums nav gaidāms ātrāk par 2015.gada sākumu. 2014.gadā IKP pieaugs par 2,7% un 3,4% 2015.gadā.
No eksporta atkarīgās Igaunijas ekonomiku šogad iespaidos gan lēnāka Krievijas izaugsme, gan arī vājā Somijas attīstība, kā arī krītošas publiskā sektora investīcijas. Atveseļošanās sāksies tikai 2015.gadā. IKP palielināsies par 0,5% 2014.gadā un 2,5% nākamgad.
Latvijas ekonomikas impulss pēc vairākiem stabiliem izaugsmes gadiem nedaudz vājināsies, tomēr uz reģiona fona saglabāsies relatīvi labs. Ukrainas konflikta ietekmē varētu bremzēties eksporta, tranzīta un tūrisma izaugsmes izredzes, kā arī ietekmēt atsevišķu sektoru investīciju aktivitāti. Spēcīgs reālo ienākumu pieaugums sniegs turpmāku atbalstu mājsaimniecību patēriņam. Bezdarbs turpinās rukt. Sagaidāms, ka 2014.gadā IKP pieaugs par 2,9% un 3,4% 2015.gadā.
Lietuvā veidojas priekšnosacījumi iekšzemes pieprasījuma kāpumam, kas, salīdzinot ar Latviju un Igauniju, īstenosies ar nelielu kavēšanos. Tādējādi IKP šogad augs par 3% un 4% nākamgad. Ienākumu pieaugums, krītošs bezdarbs un mājokļu tirgus augšupeja stiprinās patēriņu. Tikmēr eksports atdzisīs vājā Krievijas pieprasījuma un konkurētspējas samazināšanās ietekmē. Algu pieaugums pārsniedz produktivitātes pieaugumu, bet inflācija nākamo pāris gadu laikā būs zema. Visticamāk, ka 2015.gadā eirozonai pievienosies arī Lietuva, tā SEB ekonomisti.