Pagājūšajā nedeļā notikuši divi svarīgi notikumi, kas demonstrē Latvijas valdības ieceres pasargāt vietējo tirgu no pārlieku lielas ārvalstu investoru ietekmes.
Saeimas Tautsaimniecības komisija otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, saskaņā ar kuriem viena juridiska vai fiziska persona varēs iegādāties īpašumā ne vairāk par 2 000 ha lauksaimniecības zemes. Minētajiem grozījumiem vajadzētu novērst spekulatīvos darījumus ar aramzemēm.
Galvenās debates komisijas sēdē izvērtās par diviem jautājumiem – maksimālais zemes apjoms, ko varēs iegādāties ikviens, neatkarīgi no pilsonības vai uzņēmuma dibināšanas vietas un ierobežojumi attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi citu ES valstu pilsoņiem, kas tiešajās subsīdijās saņem vairāk nekā latviešu zemnieki. Pēc biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas domām, likuma grozījumi ļautu sakārtot valsts normatīvos aktus, lai novērstu spekulatīvas darbības ar zemes pārdošanu pēc šī gada 1.maija, kad noslēgsies moratorijs par lauksaimniecības zemes iegādi.
Ir vērts atzīmēt, ka vienprātības par maksimālo zemes iegādes apjomu lielāko nozares apvienību pārstāvju starpā nav. Zemnieku saeima (ZSA) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) uzskata, ka jānosaka 3 000 hektāru slieksnis, kā jau iepriekš rosināja Zemkopības ministrija. LLKA izpilddirektore Evija Gunika skaidro, ka jau šobrīd Latvijā darbojas 22 lauksaimniecības uzņēmumi, kuriem piederošā zemes platība ir lielāka par 2 000 hektāriem. Pašreizējā likuma redakcija, faktiski aizver viņiem ceļu tālākai attīstībai.
Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja Agita Hauka uzskata, ka deputāti, pieņemot grozījumus, lobē atsevišķu oligarhu intereses, kas strādā pēc amerikāņu lielo saimniecību, kas apstrādā no 2 000 – 6 000 ha, shēmas. Kā norāda eksperte, Latvijas zemniekiem, ņemot vērā izveidojušos ģimenes saimniecību modeli laukos, pietiek ar 250-300 ha lauksaimniecības zemes, lai viņi būtu konkurētspējīgi. Tādēļ LZF ierosina noteikt maksimālo platību 500 ha, tāpat kā Lietuvā. Ņemot vērā, ka Zemkopības ministrija par prioritārām 2014.-2020.gadam izvirzījusi mazās un vidējās zemnieku saimniecības.
Saskaņā ar LZF informāciju, valstī pašlaik ir 64 tūkstoši lauksaimniecības uzņēmumu, no kuriem tikai 400 pieder vairāk nekā 500 ha zemes. Tādējādi, uzskata organizācijas, šī brīža grozījumu pieņemti dažu simtu vietējo vai ārvalstu oligarhu dibinātu uzņēmumu interesēs.
Sabraukuši te visādi
Vēl kāda likumdošanas iniciatīva šonedēļ nākusi no Nacionālās apvienības, aicinot valsts drošības interesēs šogad pārtraukt izsniegt uzturēšanās atļaujas (UA) investoriem no trešajām valstīm. Piedāvāts veikt attiecīgus grozījumus Imigrācijas likumā.
Pēc Nacionālās apvienības pārstāvja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa domām, ļaudis, kas iegūst uzturēšanās atļaujas Latvijā, ir turīgi. Attiecīgi viņi var ietekmēt arī mūsu valsts politiku. Protams, ne ar tankiem, bet, piemēram, ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību.
Tikmēr, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, pirmajos trīs šī gada mēnešos, Latvijas ekonomika ārvalstu investīcijās nekustamajā īpašumā un uzņēmumos apmaiņā pret UA jau ir saņēmusi 97 miljonus eiro. Un četru gadu laikā, kamēr programma darbojas, kopējā investīciju summa ir 900 miljoni eiro.
Kā atzina PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze, pēdējā laikā uzturēšanās atļauju pretendentu skaits ir pieaudzis. Cilvēki, padzirdējuši par iespējamām izmaiņām, tāpēc steidzas. Kopš šī gada sākuma pārvalde saņem vidēji 190 pieteikumus mēnesī, un tas ir vairāk nekā iepriekšējos gados.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā saka, ka Latvijas ekonomikai ir savs labums no situācijas Ukrainā. Valstī ieplūst investīcijas no Austrumiem, jo situācija Latvijā ir daudz prognozējamāka. Tāpēc ārvalstu uzņēmumi pārnes uz šejieni pat ražotnes, apgalvo aģentūras vadītājs Ainārs Ozols.
Savukārt uzņēmuma Latio prezidents Edgars Šīns uzskata, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgum nav citas lokomotīves kā programma uzturēšanās atļauju izsniegšanai apmaiņā pret investīcijām. Bankas kredītus vēl aizvien izsniedz negribīgi, mūsu eksports ir nestabils, bet transporta infrastruktūra ar kravām nav pārpildīta.
Toties mājoklis pieder pašiem
Šonedēļ Swedbank Privātpersonu finanšu institūts prezentēja pētījumu par mājsaimniecību budžetu Baltijas galvaspilsētās. Izrādījās, ka Rīgas ģimenes ir reģionā visnabadzīgākās. Kad apmaksāti komunālie maksājumi, transporta un pārtikas izdevumi, rīdzinieku rīcībā ir 660 eiro, kas ir 53% no ieņēmumiem. Tallinā, šie rādītāji ir 1 266 eiro jeb 71% no ieņēmumiem, bet Viļņā – 670 eiro, jeb 56% no ieņēmumiem.
Naudas izteiksmē, četru cilvēku ģimene ar tipisku patēriņa modeli Rīgā pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam tērē 587 eiro mēnesī, Viļņā – 518 eiro, bet Tallinā – 519 eiro. Taču ģimenes ienākumi Tallinā 2013.gadā sasniedza 1 785 eiro mēnesī, kas ir gandrīz par 600 eiro vairāk nekā Viļņā un par 538 eiro vairāk nekā Rīgā.
Tādējādi mājsaimniecībām Tallinā pēc pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu apmaksas paliek divreiz vairāk naudas citiem mērķiem – apģērbam, mājsaimniecības precēm, medicīnai, izglītībai, izklaidei utt. Viļņas un Rīgas mājsaimniecībām ir rūpīgāk jāplāno izdevumi, lai sadalītu atlikušos līdzekļus nepieciešamajiem un vēlamajiem tēriņiem.
Tomēr ir arī labas ziņas. Saskaņā ar Eurostat datiem lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju dzīvo savā vai ģimenes locekļiem piederošā mājoklī – 72 % Latvijā , 85% Lietuvā un 64% Igaunijā. Dzīvot savā dzīvoklī ir daudz lētāk, salīdzinot ar īrētu vai uz kredīta pirktu mājokli.