Kalifornijas Tehnoloģiskā institūta biologiem izdevās konstatēt cilvēka smadzenēs šūnas, kuras kontrolē vēlmi nodarboties ar seksu un cīnīties.
Iepriekš tika atrastas šūnas, kuras ir atbildīgas par vēlmi bēgt vai cīnīties.
Zinātnieki jau sen ir noteikuši savstarpējo sakarību starp pārošanos un agresiju. Tomēr tikai tagad viņi atrada smadzenēs atbilstošus neironus, kuri izraisa šīs sociālās uzvedības variantus, – vēsta eurosmi.ru.
Novērojot peļu uzvedību, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka grauzēju apostīšana un flirtēšana var pārvērsties par vēlmi uzbrukt, kuru rada noteiktu nervu šūnu stimulācija.
Kā paziņoja biologs Deivids Andersons, peļu hipotalāmā ir ģenētiski noteikti neironi, kuri ir atbildīgi par agresīvu uzvedību. Uz šiem neironiem var iedarboties ar gaismas impulsu palīdzību.
Jo lielāka ir gaismas iedarbība uz neironiem, jo agresīvāks kļūst peļu tēviņš, kurš uzreiz uzbrūk citam īpatnim. Turklāt dzimumam šajā situācijā nav nekādas nozīmes.
Zinātnieki secināja, ka neironu aktivitāte liek īpatnim izdarīt izvēli starp agresīvām darbībām un pārošanos. Ņemot vērā peles un cilvēka hipotalāma līdzību, var pieņemt, ka cilvēku uzvedībai ir tādi paši stimuli kā grauzējiem. Tiesa, to apgalvot varēs tikai pēc eksperimentiem ar cilvēku piedalīšanos.