Pakļaujoties Eiropas prasībām, no augusta Latvijā tiek ieviesti jauni kūtsmēslu glabāšanas noteikumi – turpmāk tie būs jāglabā īpašās izbetonētās novietnēs pie kūtīm.
Mēslus vairs nevarēs ne samest kaudzē kūtspakaļā, ne kraut vienkārši izraktā bedrē. Tas lopkopim prasīs vairākus desmitus tūkstošus eiro.
„Tā būs zemē nomesta nauda”
„Tas man kārtīgi sitīs pa kabatu, tā būs zemē nomesta nauda. Latvija ar šīm jaunajām prasībām atkal grib Eiropai ielīst pakaļā. Visu laiku bija klusums, bet nu pēkšņi parādījušās šīs striktās prasības par kūtsmēslu glabātuvēm. N-tos gadus bez tām varējām iztikt, viss bija kārtībā, bet nu pēkšņi tās vajadzīgas! Man tas izmaksās ap 20 000 eiro. Nākamgad Latvija būs Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts, un nu tā grib izrādīties, ka ievēro visas prasības. Šogad ES prezidējošā valsts ir Lietuva, bet tur tādas prasības par kūtsmēslu novietnēm nav, tādas ir tikai ļoti lielām saimniecībām. Un nekas…,” skarbs ir lopkopis Leons Petrovskis, kura saimniecībā Alsungas pusē ir 22 slaucamas govis un vairāk nekā desmit jaunlopi.
Zemnieki gatavojas „drausmīgām izmaksām”
„Daudzus zemniekus jaunie noteikumi dzen šokā. Vairāki no viņiem sakās nezinām, vai, piemēram, pēc diviem gadiem turpinās turēt lopus un, kur tad viņiem likt jaunuzbūvēto mēslu glabātuvi – ne to pārdot, ne nojaukt. Daudzi plāno šās glabātuves ierīkot paši, mēģināt ievērot visas prasības. Bez šīm glabātuvēm jau iztikt nevarēs, jo citādi viņiem vairs netiks piešķirta nauda jaunas tehnikas iegādei,” portālam Kasjauns.lv teica Skrundas novada lauku attīstības konsultante Anita Miķelsone. Viņa teic, ka tas arī prasīs prāvus līdzekļus un projektētāji un būvnieki, sajūtot pieprasījumu, varētu pacelt cenas par mēslu bedru projektēšanu un izbūvi.
Arī Alsungas novada lauku attīstības konsultante Santa Kreičmane Kasjauns.lv norādīja, ka zemniekiem jārēķinās ar lielām izmaksām, lai viņi varētu īstenot jaunās prasības. Te vēl jāuzsver, ka šī nauda netiek ieguldīta ražošanā, bet gan tikai dabas aizsardzības prasību ievērošanai, no kuras nekāda atdeve nav sagaidāma. „Un vēl kas – prasības mēdz mainīties, un vai pēc dažiem gadiem atkal nebūs jauni noteikumi,” bažas pauda Kreičmane. Viņa cer, ka vides inspektori būs cilvēciski iejūtīgi un zemniekus nesāks sodīt jau uzreiz pēc tam, kad prasības stāsies spēkā.
Jaunā kūtsmēslu novietne jābūvē arī Salacgrīvas novada lauku attīstības konsultantei Sandrai Muskarei, kuras saimniecībā ir 70 slaucamas govis. Viņa vēl nezina, cik tas izmaksās, bet lēš, ka izdevumi varētu būs visnotaļ prāvi – vecajā naudā 50 – 70 000 latu (70 – 98 000 eiro). „Protams, prasības ir jāievēro, bija dots laiks, lai tās īstenotu. Bet nedomāju, ka tagad tās tik strikti tiks pieprasīts ievērot. Tāpat jāpiebilst, ka mēs nemaz neesam tik ļoti dabu piesārņojoši lauksaimnieki. Nauda kūtsmēslu glabātuvē vienkārši ir jāiegulda, tā nekādu atdevi nedos. Un kur zemniekiem ir tāda nauda? Banka arī ne vienmēr dos. Vēl jo vairāk zinot, ka tiks atvērtas piena kvotas un piena iepirkuma cenas var samazināties. Ienākumi kritīsies, bet kredīts būs jāmaksā tik un tā. Tās būs drausmīgas izmaksas,” teic Muskare.
Drastiskie kūtsmēslu glabāšanas noteikumi
Zemkopības ministrija ir informējusi, ka turpmāk saimniecībām nebūs atļauts uzglabāt kūtsmēslus ārpus dzīvnieku novietnes. Līdz šā gada jūlija beigām visām saimniecībām ir jāizbūvē kūtsmēslu krātuves no betona vai cita līdzīga ūdensnecaurlaidīga materiāla. Tas tiek pamatots ar dabas aizsardzības prasībām. Tāpat ministrija uzsvērusi, ka jau 2004. gadā ticis nolemts, ka Latvijas lopkopjiem būs jāmaina kūtsmēslu glabāšanas paradumi, un par to visi ir zinājuši, Nu striktā formā tas tiek atgādināts.
Tiem lauksaimniekiem, kuri neievēros jaunās prasības, draud dažādas sankcijas. Viņi, piemēram, nevarēs pretendēt uz ES atbalsta naudu, finansējumu jaunas tehnikas iegādei un tamlīdzīgi. Savukārt Vides dienests par dabas piesārņošanu varēs uzlikt naudas sodu: fiziskām personām 700, bet juridiskām personām – pat vairākus tūkstošus eiro.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādāto kūtsmēslu krātuvju standartu, krātuves var būt dažāda tipa – vaļējas vai slēgtas, taču tām jānodrošina notece un jābūt vircas savākšanai. „Uz salmu virsmas, piemēram, krauti kūtsmēsli nav krātuve”, norādījusi Valsts vides dienesta Uzraudzības departamenta direktore Inese Kurmahere. Tāpat krātuvēm jābūt izbetonētām. Tas nozīmē tikai vienu – līdzšinējās kūtsmēslu krātuves un kaudzes vairs neatbilst standartiem un tās jāpārbūvē, kas izmaksā vairākus tūkstošus eiro. Pārsvarā tie ir specifiski būvniecības darbi, ko zemnieks pats nevar veikt – viņam nāksies izstrādāt būvprojektu, algot būvniecības firmu un tamlīdzīgi.
Noteikumi neattiecas uz tām saimniecībām, kurās ir mazāk par desmit lopiem (īpaši jūtīgās teritorijās – pieci lopi). Te jāpiebilst, ka Eiropas Komisija vēlas panākt to, ka visa Latvijas teritorija tiktu atzīta par „īpaši jūtīgu”, un tas nozīmē, ka jaunie noteikumi par kūtsmēslu glabātuvēm attieksies arī uz mazajām saimniecībām. Noteikumi neattiekšoties uz fermām, kurās lopi vismaz septiņus mēnešus gadā tiek turēti ganībās. Tomēr pat daudziem lauksaimniecības konsultantiem nav īstas skaidrības, ko nozīmē formulējums noteikumos par „lauksaimniecības dzīvniekiem, kuri vismaz septiņus mēnešus gadā uzturas ārpus dzīvnieku novietnes”.