Valsts darba inspekcija veikusi izmeklēšanu par kāda Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā „Maxima” darbinieka nāves iemesliem.
Secinājums viennozīmīgs: „Maxima Latvija” administrācija ir vainojama pie tā, ka savlaicīgi netika veikta cilvēku evakuācija un darbinieki nezināja, kas jādara trauksmes gadījumā.
Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana, pēc visa spriežot, vēl ilgs ne vienu vien mēnesi vien, tomēr jau tagad viens otrs secinājums ir skaidrs. Ja „Maxima Latvija” būtu atbildīgi izturējusies pret saviem pienākumiem, traģēdijas brīdī lielveikalā neatrastos cilvēki.
„Maxima” darbiniekiem pēc signalizācijas atskanēšanas aizliedza pamest darba vietas
Kasjauns.lv rīcībā nonācis Valsts darba inspekcijas sastādīts akts par kāda „Maxima” darbinieka bojāejas apstākļu izvērtēšanu. Tajā par Zolitūdes traģēdijas seku cēloņiem tiek minēti „trūkumi darba aizsardzības instrukciju saturā. Nodarbināto neinstruēšana par īpašos gadījumos lietojamo zīmju (akustiskais signāls un vārdiskās saziņas zīmes) nozīmi un atbilstošo rīcību šo zīmju darbības laikā”, kā arī „būvdarbu radīto darba vides risku ietekmes uz veikala darba vidi neizvērtēšana. Veikala administrācijas un darbinieku neinformēšana par būvdarbu radīto darba vides risku ietekmi uz veikala darba vidi”. Vārdu sakot - „trūkumi veikala darba organizācijā”.
Oficiāli apstiprināts, ka tik liels traģēdijas upuru skaits bija tāpēc, ka ne pircēji, ne veikala darbinieki neatstāja „Maxima” ēku pēc tam, kad pirmo reizi atskanēja ugunsdrošības trauksmes signalizācija. Un ne tikai tāpēc, ka cilvēki bezatbildīgi izturējās pret savu drošību, bet arī tādēļ, ka „Maxima” darbiniekiem pat netika ļauts atstāt darba vietas. Negadījuma izmeklēšanas aktā melns uz balta rakstīts: „Nodarbinātajiem nav bijusi nodrošināta iespēja pārtraukt darbu un brīvi atstāt potenciāli apdraudētās darba vietas.”
„Maxima” apsargi pēc pirmās trauksmes sirēnas un aicinājuma visiem atstāt lielveikala telpas pulksten 16.20 īsti nav zinājuši, kas jādara un nevis organizējuši cilvēku evakuāciju, bet gan centušies noskaidrot, kāpēc atskanējusi signalizācija un centušies to izslēgt. Pirmais veikala griestu nogruvums notika pulksten 17.45 un te nu jāpiebilst, ka vairāk nekā stunda bija pietiekami ilgs laiks, lai visi pamestu Zolitūdes „Maxima” ēku.
Automātiski ieslēgusies trauksmes signalizācija aicināja visus sekot administrācijas norādījumiem un pamest ēku, bet tā vietā „veikala administrācijas pārstāvji veikalā strādājošiem nodarbinātajiem un pircējiem nedeva nekādus norādījumus un nepieņēma lēmumu par tirdzniecības pārtraukšanu un evakuāciju,” teikts Valsts darba inspekcijas aktā.
No veikala darbinieku paskaidrojumiem izriet, ka „neviens no darbiniekiem nezināja, kā rīkoties un neviens neuzņēmās atbildību pārtraukt tirdzniecību un uzsākt cilvēku evakuāciju. Bet signalizācijas sistēmas raidītais trauksmes signāls un tam sekojošais vārdiskās saziņas zīmes teksts atkārtoti un skaidri pieprasīja, saglabājot mieru un atbilstoši administrācijas norādījumiem, visiem doties pie ēkas izejām. Daļa pircēju un telpu nomnieku darbinieku šai vārdiskās saziņas zīmei paklausīja un potenciāli apdraudētās telpas pameta, bet SIA „Maxima Latvija” veikala darbiniekiem netika atļauts pamest savas darba vietas, (..) tādēļ tirdzniecība turpinājās līdz ēkas jumta nogruvumam.”
„Maxima Latvija” vadība ignorēja darbus uz lielveikala jumta
Tāpat Valsts darba inspekcija secina, ka 2013. gada septembrī uz Zolitūdes „Maxima” jumta uzsāktie atpūtas zonas ierīkošanas un bruģēšanas darbi notika, ignorējot to ietekmi uz lielveikala darbu.
Valsts darba inspekcijas aktā teikts, ka „Maxima Latvija” vadība nav „veikusi jebkādus preventīvus organizatoriskus darba aizsardzības pasākumus darbinieku informēšanai un aizsardzībai pret iespējamiem būvniecības procesa radītiem apdraudējumiem.” Atskanot signalizācijai, zem būvdarbu zonas izvietotajā tirdzniecības centrā bija nekavējoties jāuzsāk evakuācija un tikai pēc tam bija jāsāk skaidrot, kas bija par iemeslu signalizācijas iedarbināšanai.
Zolitūdes „Maxima” veikala vadītājas - menedžeres norādījušas, ka viņas augstākstāvošā priekšniecība nav informējusi par darbiem uz veikala jumta un kādus riskus tie var radīt. Savukārt „Maxima Latvija” vadība uzskata, ka tas nebija jādara, jo „būvniecības process nebija tiešā sakarā ar darbinieku veiktajiem darba pienākumiem, darbinieki nebija tiešā saskarē ar to”. Tomēr te vietā atgādināt, ka Ministru kabineta noteikumi skaidri pasaka, ka darba vietas fizikālie faktori ir arī „darba telpa un darba vietas apkārtne”, tātad – šai gadījumā arī uz Zolitūdes „Maxima” jumta notiekošais.
Te arī jāpiebilst, ka „Maxima” darbiniekiem nav bijuši instruēti, kas jādara, ja trauksmes signalizācija ieslēdzas ne tikai ugunsgrēka gadījumā. Instrukcijā cilvēku evakuācija bija paredzēta tikai ugunsgrēka izcelšanās gadījumā. Instrukcija „nesatur nekādu informāciju par darba vietā ārkārtas situācijās lietojamo akustisko signālu un vārdiskās saziņas drošības zīmju nozīmi un darbības principiem, ne arī norādījumus par atbilstošu rīcību šo zīmju darbības laikā,” teikts Valsts darba inspekcijas veiktās izmeklēšanas aktā.