Aktīvi skaidrojot Latvijas nostāju, pieaug mūsu valsts izredzes nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā saņemt lielāku finansējumu. To, raksturojot komisijas darbu ziemas sesijā, norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, uzsverot, ka turpmāk sarunu procesā izšķiroša būs visu trīs Baltijas valstu sadarbība, kurai komisija pievērš lielu uzmanību.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja informē, ka ziemas sesijā komisijas darbs bija vērsts trīs galvenajos virzienos – sarunas par ES daudzgadu budžetu, diskusija par ES jauno fiskālās disciplīnas līgumu un Baltijas valstu ciešāka sadarbība.
„Šie jautājumi ir cieši savā starpā saistīti. Lai aizstāvētu Latvijas nacionālās intereses nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā – panāktu gan lielākus tiešmaksājumus mūsu lauksaimniekiem, gan arī vismaz tāda paša līmeņa kohēzijas finansējumu, esmu daudz diskutējusi par šiem jautājumiem ar citu ES dalībvalstu vēstniekiem šeit Latvijā, kā arī dodoties vizītēs uz Briseli, Berlīni un Kopenhāgenu,” saka Z.Kalniņa –Lukaševica.
Komisijas priekšsēdētāja atzīmē, ka ES budžeta sarunās, kas, visticamāk, turpināsies līdz 2012.gada beigām, jau vērojami pirmie pozitīvie signāli – daudzas dalībvalstis sadzirdējušas Latvijas argumentus un apliecinājušas, ka patiesi izprot mūsu valsts problēmu.
„Piemēram, no Vācijas parlamenta Lauksaimniecības komisijas vadītāja dzirdējām konkrētu apstiprinājumu, ka tiks aizstāvētas Latvijas intereses saņemt lielākus tiešmaksājumus. Tāpat arī citās sarunās esam dzirdējuši atbalstu Latvijas pozīcijai par kohēzijas politiku,” par darba vizītēm Briselē un dalībvalstu galvaspilsētās stāsta Z.Kalniņa-Lukaševica.
„Mūsu izredzes saņemt lielāku finansējumu nākamajā periodā pieaug. Šajā kontekstā ļoti būtiska ir trīs Baltijas valstu sadarbība, jo kopā mēs esam daudz skaļāka un dzirdamāka balss Eiropas Savienībā,” norāda komisijas priekšsēdētāja.
„Latvijas argumentos nozīmīga loma ir līdz šim īstenotajai atbildīgajai fiskālās disciplīnas politikai, mūsu spējai konsolidēt budžetu iepriekšējos krīzes gados. Tas palīdz argumentējot, ka Latvija būtībā ir pelnījusi atbilstošu novērtējumu, saņemot lielāku finansējumu nākamā perioda Eiropas Savienības budžetā. Pavisam nesen Saeimā notika starptautiska konference, kurā piedalījās Lietuvas, Igaunijas un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju vadītāji un pārstāvji no Eiropas Parlamenta,” pauž Z.Kalniņa-Lukaševica.