Valsts AS "Latvijas pasts" (LP) grasās stutēt uz privāto komersantu rēķina. Privātie uzņēmēji ir nemierā ar šādu plānu, solot vērsties tiesā, ja viņiem liks segt LP zaudējumus, trešdien raksta laikraksts "Dienas Bizness" (DB).
Valdībā pieņemtie grozījumi Pasta likumā liecina par to, ka universālā pasta pakalpojuma (UPP) nodrošināšanai tiks veidots fonds, kurā iemaksas veiks visi pasta komersanti, kuri sniegs UPP pielīdzināmus pakalpojumus. UPP sniedzējam visā Latvijas teritorijā jānodrošina iekšzemes un pārrobežu pasta sūtījumu (vēstuļu līdz diviem kilogramiem un pasta paku līdz 20 kilogramiem) savākšana un piegāde.
Šobrīd šos pakalpojumus sniedz tikai LP, un tas uzņēmumam rada zaudējumus. Par UPP sniedzēju arī nākamgad, visticamāk, tiks atzīts LP, jo tam vienīgajam ir tik plaša infrastruktūra, taču jaunveidojamā fondā varētu būt jāveic iemaksas vēl vismaz diviem uzņēmumiem – "PostService" un "Abonēšanas centram "Diena"". To, cik lielas šīs iemaksas varētu būt, pagaidām nav vēl precīzi zināms. Pēc pašreizējām DB aplēsēm, iemaksas varētu sasniegt 30% no šo uzņēmumu apgrozījuma.
Satiksmes ministrijas pārstāvji DB gan noliedza, ka 2013.gadā paredzētā pasta tirgus liberalizācija notiks uz kādu konkrētu uzņēmumu rēķina, tieši otrādi – pārējie tirgus dalībnieki būšot privileģētā stāvoklī, jo tiem nebūs jāpilda tās kvalitātes saistības, kas LP, nodrošinot pasta tīkla piekļuves punktus.
Pieredze ar pasta tirgus liberalizāciju Eiropā ir dažāda, tāpat kā pasta uzņēmumu darbība – ne visur tie, līdzīgi kā Latvijā, strādā ar zaudējumiem, taču, ja tādi UPP ietvaros rodas, tos kompensē vai nu no valsts budžeta, vai no speciāla fonda, vēsta DB.