Latgalē cilvēki drīzāk ir gatavi sēdēt un gaidīt, kad viņiem dos darbu. Nelaime nav tas, ka cilvēki saņem sociālos pabalstus, bet tas, ka viņi tos saņem ilgus gadus. Viņi ir pieraduši pie bezmaksas naudas līdzekļiem un uz šī fona daudzi ir degradējuši. Par to ir paziņojis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija).
No Latgales rādītājiem Sprūdžu visvairāk uztrauc bezdarba līmenis, kurš pārsniedz 20% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.
„Latgalē ir vislielākais iedzīvotāju skaits, kuri vēlētos aizbraukt no valsts. Turklāt informācija liecina, ka viņi neplāno braukt uz Rīgu, kas nebūtu nemaz tik slikti, plānojot aizbraukšanu, cilvēki domā par ārzemēm. Tieši tur ir lielākais cilvēku skaits, kuri ilgstoši nestrādā. Kā arī Latgalē ir ļoti zema cilvēku apņemšanās nodarboties ar uzņēmējdarbību vai darboties kā pašnodarbinātā persona – šis līmenis ir zemāks, nekā citos reģionos”, - intervijā preses izdevumam «Деловые Вести» un portālam Ves.lv saka ministrs.
Pēc Sprūdža domām, cilvēki Latgalē drīzāk ir gatavi sēdēt un gaidīt, kad viņiem dos darbu. Taču, paskatoties, ko viņi prot, kļūst skaidrs, ka tas ir pirms 20 gadiem nepieciešamās prasmes, bet pašlaik tās nevienam nav vajadzīgas.
„Nelaime nav tas, ka cilvēki saņem sociālos pabalstus, bet tas, ka viņi tos saņem ilgus gadus. Viņi ir pieraduši pie bezmaksas naudas līdzekļiem un uz šī fona daudzi ir degradējuši. Ja kādam apkārt šādu cilvēku ir daudz, tad šāda veida dzīvesveids vairs nešķiet viņam nenormāls. Un tāpēc mainīt cilvēka dzīvi un kaut kādā veidā viņu stimulēt nodarboties ar biznesu – tas nav vienkāršs uzdevums”, - paskaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.