Zvērināts advokāts Aldis Gobzems pēdējā laikā ir pamanīts asi kritizējam valsts institūciju dīvaino ņemšanos ar fotoradariem. Viņam ir savs viedoklis par daudzām sabiedriski politiskām aktualitātēm.
"Manā izpratnē tiesiskā sabiedrībā policijai ir jābūt tādai institūcijai, kurai sabiedrība uzticas. Radaru lieta diskreditē policiju, parāda, ka, iespējams, policistu vadība ir pērkama. Jo nav jau vairs tie laiki, kad cilvēki nezināja un nesaprata, kas notiek.
Civilizētās sabiedrībās, normālās valstīs nekur neslēpj radarus krūmos un neargumentē to kā prevencijas funkciju. Jo fotoradaru uzdevumam būtu jābūt prevencijas funkcijai – lai uz ceļiem samazinātu negadījumu skaitu. Bet tas jau nenotiek – statistika liecina ko citu – negadījumu ir vairāk nekā tad, kad šo radaru vēl nebija. Tas liecina par to, ka ir personas, kas ir ieinteresētas šādā radaru sistēmā, ir ieinteresētas un visticamāk korumpētas, vai arī ir nekompetentas. Tātad radari ir izvietoti nepareizi.
Es neesmu pretinieks radariem vispār. Bet uzskatu, ka vienīgais veids, kā radaru funkciju pildīt, ir ar lielām, nepārprotamām zīmēm rādīt, ka šādi radari ir. Tādā veidā var samazināt braukšanas ātrumu. Bet es nedomāju, ka radari paši par sevi ir veids, kā uzlabot braukšanas kultūru. Viss jau nav pagalam slikti. Dzērājbraukšana ir gājusi mazumā. Sabiedrības informēšanas kampaņa ir mainījusi sabiedrības attieksmi. Sabiedrības kopējais uzstādījums attieksmē pret dzērājšoferiem ir mainījies – tas tagad ir nosodošs. Turpretī šāda sistēma, kā pašlaik ar krūmos noslēptajiem radariem, ir cilvēku nerrošana. Tā ir ieviesta tam, lai iekasētu jaunu nodokli, nevis izglītotu sabiedrību.
Jāsecina, ka radari ir tam, lai rupji nokāstu naudu no sabiedrības. Tas nebūtu iespējams, ja sabiedrībai būtu augstāka pašapziņa. Tad ļaudis neļautu tā ar sevi izrīkoties. Neļautu, ka policija atbalsta sabiedrības apzagšanu."