Daudzi ir neizpratnē, kāpēc valdošā elite tik ļoti pretojas un nevēlas iet civilizēto un demokrātisko ceļu, piešķirot pilsonību visiem, kuri ir dzimuši Latvijā. Viss ir ļoti vienkārši – tā ir valdošās elites vienīgā cerība noturēt valstī nodokļu maksātājus, kuri to uztur. Pretējā gadījumā cilvēki sakravātu somas un pamestu Latviju.
Cīnītāju par krievu tiesībām darbības nacionālisti izmanto savā labā
Augstāk minēto var izsecināt, izanalizējot referenduma par krievu valodas statusu sekām. Tas bija bezjēdzīgi – projekts par krievu skolu pāreju uz latviešu valodu bija izgāzies un atbildes solis nebija vajadzīgs. Pat ja nolēma izmantot krievvalodīgo emocijas, vajadzēja prasīt nevis valsts valodas statusu, bet reģionālās valodas statusu, kas atbilstu ES likumiem par citās nacionalitātes kompakto dzīvošanu. Loģisks jautājums – vai krievu valoda ir nepieciešama Kurzemē un Vidzemē dzīvojošiem latviešiem? Protams, ka nē. Bet ja piedāvātu piešķirt krievu valodai reģionālās valodas statusu Latgalē, gan atrastos tie, kuri „lielās mīlestības” pret latgaliešiem dēļ nobalsotu par krievu valodu. Jebkurā gadījumā, šādas pretestības nebūtu.
Tomēr referendumā tika runāts tieši par „otro valsts valodu”, tādējādi saasinot krievu un latviešu attiecības. Kaut arī jau sākotnēji bija skaidrs, ka referendums izgāzīsies. Ko saņēma labējie? Notiek latviešu valodas pastiprinātās apguves programmu finansējums, integrācijas programmas ietvaros krievu bērni kādu laiku dzīvo latviešu ģimenēs. Un tas ir tikai sākums.
Vai nepilsoņiem ir nepieciešama pilsonība?
Atceros vienas paziņas reakciju pēc pilsonības saņemšanas: „Zinātu, nekārtotu eksāmenu”. Tiešām, nepilsoņi var bez vīzas doties gan uz Krieviju, gan Eiropu, vienīgais – ES viņi nevar oficiāli iekārtoties darbā.
Jūsuprāt, nepilsoņi vēlas piedalīties vēlēšanās? Šaubos. Cvk.lv dati liecina, ka pat pilsoņi pēdējās vēlēšanās nebija pārāk aktīvi: 54% piedalījās pašvaldību vēlēšanās un 59% - Saeimas vēlēšanās. Tie, kurus mūsu „gudrā” valdība atstāja bez pilsonības, ieņem daudz izdevīgāku pozīciju – viņi neizvēlas tos, kuri kārtējo reizi ved mūsu valsti pie bezdibeņa. Viņi nav atbildīgi par mūsu izvēli. Jā, viņi nevar strādāt par policistiem vai kļūt par militārpersonu, bet vai pilsoņi labprāt izvēlas minētās struktūras? Turklāt nepilsoņi var kļūt par Krievijas pilsoņiem vai izvēlēties kādu citu pilsonību. Viņi nevar startēt vēlēšanās, bet vai pilsoņus interesē politiķa karjera? Īpaši daudz interesentu nav. Kāpēc tad varas orgāni nevēlas piešķirt pilsonību tiem, kuri ievēro likumus un maksā nodokļus? Viss ir ļoti vienkārši – tas ir vienīgais, kas palīdz viņus noturēt valstī, neļaujot aizbraukt uz Eiropu. Tādējādi varas orgāni nodrošina valsts iedzīvotāju skaitu, lai saņemtu ES līdzekļus. Jo neesošus 300 tūkstošus cilvēku būtu grūti ierakstīt statistikā.
Vai krieviem jābaidās no asimilācijas?
Vārds, ar kuru biedē krievvalodīgos. Īstenībā ir nereāli padarīt latvieti par krievu vai krievu par latvieti. Latgalieši taču saglabāja savu valodu un kultūru pat Sibīrijā, arī mēs saglabāsim tās jebkurā pasaules valstī. Tiesa, Krievija ir tiesiskāka valsts, nekā Latvija, jo tur pastāv tāda nacionalitāte kā latgalis. Taču tam jābūt latgaliešu lēmumam, un ja viņi izlems cīnīties par savām tiesībām, citas nacionalitātes varētu viņus atbalstīt. Bet tam jābūt viņu lēmumam, nevis kāda cita ierosinājumam. Kāpēc citas tautas valodas un kultūras pārzināšana, tradīciju pieņemšana tiek uzskatīta par asimilāciju? Kas par muļķībām? Krievu valoda taču ir bagātāka, skaistākā, neviens tās lietotājs no šīs valodas neatteiksies. Bet pārvaldot divas valodas un vairāk, cilvēks kļūst daudz konkurētspējīgāks. Jāpārdzīvo ir latviešiem – varas orgāni plāno mācību procesā atteikties no krievu valodas un ieviest angļu valodu. Apķērīgākie jau sapratuši, ka starpības nav un viņu valoda var izmirt.
Vai cīnītāji par krievu valodu un nepilsoņu tiesībām tiešām pastāvēja?
Loģiskāk būtu sarīkot referendumu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, minētā procesa pretiniekiem paskaidrojot, ka šādā veidā piepildīsies daudzu sapnis – daudzi krievvalodīgie pametīs Latviju. Savukārt, risinot valodas jautājumu, vajadzēja rīkot referendumu par reģionālās valodas statusa piešķiršanu. Ar lielāku pilsoņu skaitu varētu cerēt uz labiem referenduma par krievu valodas statusu rezultātiem. Gadījumā, ja vēlies labu rezultātu. Taču daudz izdevīgāk ir ieņemt „mūžīgo cīnītāju” pozīciju cerībā pievienoties valdošo elitei.