Domājot par savu drošību interneta vidē, Latvijas iedzīvotāji kā vissvarīgāko faktoru norāda drošu internetbankas lietošanu (74%), liecina "OMD Snapshots" aptaujas dati.
Tāpat, lai interneta vidē justos droši, puse respondentu norāda, ka ir ļoti būtiski nevērt vaļā aizdomīgus e-pastus un to pielikumus, kā arī sargāt savu privāto informāciju. Taču liela daļa sabiedrības vēl aizvien nepievērš pietiekami lielu vērību savai datu aizsardzībai internetā.
Tā kā labākā aizsardzība internetā ir zinošs un piesardzīgs lietotājs, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV, "Swedbank" un "Draugiem.lv", sagaidot ikgadējo Latvijas E-prasmju nedēļu, vērš uzmanību uz būtiskākajiem pamatlikumiem drošai rīcībai internetā.
"CERT.LV un pasaules CERT vienību apstrādāto incidentu statistika liecina par to pieauguma tendenci. Piemēram, šomēnes ir konstatēti 2 gadījumi, kad noziedznieki izvietojuši lejupielādei ļaunatūru jeb ļaunprātīgu programmatūru oficiālajā "Android" programmatūras veikalā "Play Store".
Aizsardzības mehānismi tiek nepārtraukti pilnveidoti, taču arī uzbrukumu metodes tiek attīstītas, veidojot tos sarežģītākus un ticamāk noformētus. Lai uzbrukums būtu sekmīgs, lielā daļā gadījumu ir nepieciešama lietotāja neapdomīga līdzdalība vai bezdarbība. Labākā aizsardzība ir zinošs un piesardzīgs lietotājs, kurš identificētos riskus "pēc noklusējuma" nevis pieņem, bet izvēlās tos mazināt," bilda CERT.LV vadītāja vietnieks Varis Teivāns.
Lai arī liela daļa iedzīvotāju par ļoti svarīgu uzskata drošu internetbankas lietošanu, būtiski tā kontekstā ir rūpēties arī par mēstuļu bloķēšanu savā e-pastā, iepirkšanos drošos interneta veikalos, kā arī savas identitātes sargāšana - šobrīd šie faktori nešķiet būtiski aptuveni piektdaļai iedzīvotāju.
"Iedzīvotāju finanšu paradumi šodien ievērojami atšķiras no tiem, kādi bija ierasti pirms desmit un vairāk gadiem. Līdz ar šo paradumu maiņu rodas vajadzība arī pēc jaunām zināšanām par drošības pamatprincipiem. Ja agrāk banka gandrīz pilnībā kontrolēja vidi - filiāli -, kurā tika veikti finanšu darījumi, tad šodien, kad banka ir tur, kur ir tās klients - mobilajā tālrunī vai mājas datorā -, par drošību jādomā arī tās lietotājiem. Banka nodrošina galveno aizsardzības vairogu, taču par "digitālo higiēnu" jārūpējas arī lietotājiem pašiem.
Tāpat kā autovadītājiem ir jāzina un jāievēro satiksmes noteikumi, lai droši piedalītos kopējā satiksmē," saka "Swedbank" Baltijas klientu apkalpošanas kanālu kompetences centra vadītājs Ģirts Bērziņš.
"Jāatceras, ka sociālo mediju profils ir cilvēka virtuālā identitāte, gluži kā mājokļa atslēgas vai personu apliecinošs dokuments. Pieejas paroles ir jāglabā gluži tikpat rūpīgi, un nevajag tās uzticēt katram un vairākiem. Ja kāds iekļūs mūsu mājoklī vai bankas kontā, mēs zaudēsim materiāli, bet jādomā arī, kādi var būt morāli zaudējumi, kad mums tiek nozagta sākumā it kā nesvarīga, jo virtuāla, bet tomēr identitāte," atgādina "Draugiem.lv" runasvīrs Jānis Palkavnieks.
Jau ziņots, ka šodien Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) Demo centrā "Swedbank" kopā ar "Draugiem.lv" un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV rīko preses konferenci, kas veltīta drošības pasākumiem, kuri jāievēro, komunicējot virtuālajā vidē.