Krievijas Valsts domē tiek izstrādāts likumprojekts, kas palīdzēs aizsargāt skolotājus no skolēnu un viņu vecāku apvainojumiem un ņirgāšanās.
Plānots iekļaut likumā pasākumus, kuri aizsargātu skolotājus no viņu goda un cieņas aizskaršanas. Piemēram, aizliegt noteiktas skolēnu un viņu vecāku uzvedības normas, „apvainojumus, izsmiešanu, pārmetumus nekompetencē, negatīvas attieksmes veidošanu skolotāju un vecāku vidū utt.”.
Likumprojekta nepieciešamību skaidro ar to, ka mūsdienu jaunieši kļuvuši daudz agresīvāki, un Krievijas Valsts domes deputāti uzskata, ka valstij jāaizsargā skolotāji.
Vai jums nešķiet, ka tā ir laba iniciatīvu, kuru varētu piemērot arī Latvijā? Mūsdienu Latvijas demokrātiskie uzskati paredz bērnu tiesības un gandrīz neparedz nekādus pienākumus. Savukārt visatļautība ne pie kā laba parasti nenoved.
Šobrīd skolotāja profesija nav tik prestiža, kā pirms 20 gadiem. Situāciju neuzlabo pat sociālās garantijas un 2 mēnešu ilgs atvaļinājums. Par skolotājiem kļūst cilvēki, kuriem tas ir aicinājums, vai cilvēki, kuriem nav citu variantu. Rezultātā mēs saskaramies ar sliktu pasniegšanu, kas ietekmē mūsu bērnu zināšanu līmeni. Pēdējā informācija liecina, ka pēc 5 gadiem skolās trūks skolotāju, savukārt labu skolotāju trūkst jau šodien.
Mūsu Izglītības un zinātnes ministrija, sekojot Rietumu tendencēm, atšķirībā no 70 gadus ilga okupācijas režīma, īpaši neuztraucas par Latvijas iedzīvotāju izglītības līmeni. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, tiekoties ar studentiem Berlīnē, paziņoja, ka „Amerikā jums ir tiesības būt stulbam, ja jūs tā vēlaties. Tā ir brīvība. Jums ir tiesības norobežoties no apkārtējo viedokļa, ja jūs tā vēlaties. Mēs esam toleranti. Un domāju, ka tas ir tikums. Es uzskatu, ka par to ir vērts cīnīties”. Jāatgādina, ka Džons Kerijs ir viens no ietekmīgākajiem ASV politiķiem, t.i., piemērs mūsu politiķiem, vismaz vairākumam politiķu. Sen zināms, ka ASV 20% iedzīvotāju neprot lasīt un rakstīt. Taču pats baisākais, ka savu dzīvesveidu un aprobežotību viņi grib uzspiest arī mums, sniedzot dažādas rekomendācijas.
Pēdējo 20 gadu laikā mūsu iedzīvotāji saskārās ar dažādiem virzieniem un metodēm Latvijas izglītības sistēmā un to ietekmi uz mūsu bērnu zināšanām un atzīmēm. Ne katrs vecāks var veltīt bērnam pietiekoši daudz uzmanības, un būtībā vecāku uzdevums nav iemācīt bērniem rakstīt, rēķināt, apgūt valodas, ķīmiju, fiziku utt. Vecākiem ir citi uzdevumi, kuriem nav jādublē skolas funkcijas. Vecākiem jāieaudzina bērnos morālās vērtības, jāpalīdz izvēlēties savs ceļš, jāmīl un jāatbalsta.
Kāpēc tas notiek? Viss ir ļoti vienkārši – ir nepieciešami cilvēki ar vidējo vai zemāk nekā vidējo intelekta līmeni. Šādiem cilvēkiem daudz vienkāršāk var pasniegt nepieciešamo informāciju, ar viņiem var manipulēt. Domājoša tauta ir bīstama, tā pati lemj savu likteni, prot izdarīt izvēli, tai ir daudz sarežģītāk kaut ko uzspiest. Cilvēki bez izglītības nevar atrast darbu un tas valstij ir izdevīgi. Vienkāršāk ir sniegt cilvēkiem sociālo palīdzību un padarīt viņus par sistēmas ķīlniekiem, nekā radīt apstākļus, kuros cilvēki varētu tiekties pēc labklājības. Darbs liek cilvēkam attīstīties, pilnveidoties, tiekties pēc labākā. Savukārt darba trūkums un pastāvīga palīdzības saņemšana veicina cilvēka degradāciju, jo cilvēkam daudz vienkāršāk ir peldēt pa straumi. Tādējādi, analizējot mūsu valsts vīru likumprojektus, var secināt, ka pie mums darbojas sabiedrības apdullināšanas un degradācijas veicināšanas programma.
Atgriežoties pie skolotājiem un viņu aizsardzības, jāsaka, ja kādam nav iekšējo bremžu un kāds neprot cienīt cilvēkus, kuri māca mūsu bērnus, tad ar likuma starpniecību skolotāji jāaizsargā no agresīvas sabiedrības. Un tikai pēc tam no skolotājiem var prasīt kvalitatīvu darbu. Jo slikti izglītoti skolēni var kļūt par sliktiem ārstiem, kuri vēlāk ārstēs savus skolotājus. Tāds apburtais loks...