Eiropas Komisijas (EK) vēstule par Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi Latvijā ir darba līmeņa dokuments, kas neparedz nekādas sankcijas, un ar daļu izteiktās kritikas Latvija ir vienisprātis, norāda Finanšu ministrija (FM).
Vienlaikus tā noraida, ka šī brīža ES fondu apguves progress atšķirtos no plānotajiem mērķiem. Saprašanās memorandā ar EK noteiktās saistības 2011.gadam attiecībā uz fondu apguvi ir izpildītas par 98% un, pēc jaunākajiem datiem, Latvija starp ES jaunajām dalībvalstīm ierindojas sestajā vietā pēc atmaksām valsts budžetā, norāda FM.
Ministrija skaidro, ka no EK saņemtā vēstule par fondu apguvi ir darba līmeņa dokuments, kurā EK ir fiksējusi pērn novembrī notikušās Latvijas un EK pārstāvju tikšanās rezultātu. Vēstule neparedz nekādas sankcijas Latvijai, bet ietver EK vērtējumu par ES fondu darbības programmu "Uzņēmējdarbība un inovācijas" un "Infrastruktūra un pakalpojumi" ieviešanu.
Pēc ministrijas norādītā, dati, uz ko EK atsaucas vēstulē, ir nekorekti, un arī pati EK vēstulē norādījusi, ka tās rīcībā esošie dati varētu būt nepilnīgi.
Ar daļu EK norāžu Latvija esot vienisprātis. Piemēram, Latvija piekrīt, ka progress atsevišķās aktivitātēs ir lēns. Taču FM norāda, ka tiek veikti kompleksi pasākumi inovāciju kapacitātes celšanai – gan caur atbalstu zinātniskajai infrastruktūrai, gan pētniecībai, gan jaunu produktu izstrādei, ieviešanai ražošanā.
FM piekrīt arī EK viedoklim, ka bieža grozījumu veikšana ES fondu darbības programmās nav vēlama. Tai pat laikā ministrija uzsver, ka šie grozījumi ļāva Latvijai pietiekoši elastīgi pielāgoties krīzes radītajām sekām, piemēram, pārdalot finansējumu nodarbinātības veicināšanai un citām tautsaimniecību stimulējošām nozarēm.
Attiecībā uz EK norādi par lielo projektu īstenošanu darbības programmā "Infrastruktūra un pakalpojumi" FM piekrīt, ka pastāv problēma ar savlaicīgu projektu sākšanu un turpmāko īstenošanu. Kā piemērs tiek minēta Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija un infrastruktūras attīstība Krievu salā. Taču, neraugoties uz to, kāds lēmums tiks pieņemts par AS "Pasažieru vilciens" iepirkumu, joprojām būs iespēja ES finansējumu efektīvi izmanot, norāda FM.
Kā ziņots, pagājušā gada decembrī EK nosūtījusi ministrijai vēstuli, kurā pausta kritika par ES fondu apguvi.
Par vēstules saturu informētas arī valsts augstākās amatpersonas, un par šo jautājumu runāts arī pagājušās nedēļas Eiropas Komisijas pārstāves Latvijā Innas Šteinbukas tikšanās reizēs ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V).
EK paudusi Latvijas iestādēm bažas par vairākiem jautājumiem. EK norādījusi uz līdzšinējo ieguldījumu lietderību un to izvērtēšanas pētījumiem, kuru kvalitāte ir zema, tie nereti tiek veikti steigā un nedod pilnīgu priekšstatu, ko no savas agrākās pieredzes vajadzētu mācīties un ko uzlabot. EK rodas iespaids, ka ES fondi netiek ieguldīti stratēģiski, lai sasniegtu mērķi – palīdzētu panākt pārtikušās valstis, bet ieguldīti, vadoties pēc tā, kur finanses būs vieglāk iztērēt, statistiski uzrādot it kā labus rezultātus. Stratēģiskas darbības vietā EK saskata vadīšanos pēc īstermiņa, aritmētiskiem, ar budžetu saistītiem apsvērumiem.
Norādīts arī uz salīdzinoši nelielām summām, kas atsevišķās programmās nonāk līdz gala saņēmējam. Statistikas dati liecina, ka, piemēram, programmā "Uzņēmējdarbība un inovācijas" no 2007.gada līdz 2011.gada novembrim tikai nepilni 10% bija nonākuši pie gala saņēmējiem – uzņēmējiem. Ja ieskaita finanšu instrumentus, skaitlis ir augstāks – gandrīz 40% -, bet arī starpniekinstrumentos nauda, pēc EK domām, kavējas pārāk ilgi. Arī progress Latvijas noteiktajā prioritātē "Zinātne un inovācijas", pēc EK domām, ir gauss. Tomēr jāņem vērā, ka minētā statistika ir balstīta uz datiem līdz pagājušā gada decembra sākumam.
Bažas tiek paustas arī par to, vai Latvijai izdosies realizēt lielos transporta projektus pašu noteiktajos termiņos, kā arī laicīgi izstrādāt programmatiskos dokumentus, piemēram, Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam.
EK ar vēstuli vēlējusies nevis kritizēt, bet gan brīdināt Latviju par problēmām, kuras tā saredz un kuru novēršanai vēl pietiek laika, lai neviens nevarētu teikt, ka Latvija 2007.-2013.gada posmā saturiski nav sasniegusi visu iespējamo, ko būtu varējusi.
Jau iepriekš EK pārstāvniecības vadītāja uzsvērusi, ka sarunās par nākamo ES budžetu vērā tiks ņemts arī tas, cik lietderīgi fondi ieguldīti līdz šim.