Starptautiskie "PISA" testi, kuros skolēniem daudzās pasaules valstīs liek pildīt līdzīgus uzdevumus dabaszinātnēs, matemātikā un lasītprasmē, parāda, ka Latvijas skolēnu prasmes sistemātiski ir zem vidējā pasaules valstu līmeņa, lai gan skolēni un skolotāji ir daudz noslogotāki nekā citur pasaulē, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" atzīst izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (ZRP).
"Tas nozīmē, ka mūsu sistēmā trūkst kaut kā, kas nodrošinātu rezultātu pieaugumu," norādījis ministrs, pieļaujot, ka, iespējams, ir nepareizs skolēnu noslodzes sadalījums. "Mūsu skolēniem, kaut sasniegumi ir ne īpaši labi, noslodze ir tāda pati kā pieaugušajiem. IZM esam saskaitījuši, ka bērni, sākot no 7. klases, ieskaitot mājasdarbus, strādā 53 stundas nedēļā. Tas ir vairāk, nekā daudzi pieaugušie pavada darbā," stāstījis Ķīlis, norādot, ka starptautiski salīdzinājumi rāda – Latvijā arī skolotāji ir pārslogotāki nekā vidēji Eiropā.
"Sanāk, ka bērni un skolotāji ir pārslogoti, bet rezultātu nav. Tātad mācību darba organizācijā un mācību metodēs kaut kas nav pareizi," norādījis ministrs. Viņaprāt, "jau tagad skaidrs, ka obligāti jāmazina mājasdarbu īpatsvars". "Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā skolēniem ir ļoti daudz mājasdarbu. Taču skola nevar noteikt, kādi mājās ir apstākļi mājasdarbu pildīšanai, vai mājās bērnus motivē mācīties, vai ir galds gaišā vietā, vai mājās ir mierīgi. Līdz ar to liels mājasdarbu skaits veicina skolēnu nevienādos mācību sasniegumus," skaidro ministrs.
Tāpat viņš uzskata, ka patlaban nodarbības skolās ir pārāk sadrumstalotas. "Ik pa 40 minūtēm mainās ļoti dažādi mācību priekšmeti. Mācību priekšmeti būtu jāmāca pa blokiem," uzskata ministrs. Tāpat būtu jāmaina fizisko nodarbību īpatsvars un mācību procesā būtu jāintegrē arī interešu izglītība, norādījis Ķīlis.
Viņš atzinis, ka "jaudīgs, analītisks, stratēģisks redzējums izglītības jomā vēl tikai jārada", nenoliedzot, ka trūkst arī profesionālu pētījumu šajā jomā.
Ķīlis arī uzsvēris, ka audzināšana sākas jau no pirmsskolas izglītības iestādēm, tāpēc šo iestāžu pieejamība no pusotra gada vecuma visiem bērniem ir viens no pirmajiem jautājumiem, ko viņš grasoties risināt.
Ministrs arī iecerējis panākt, ka līdz 2014. gadam pirmsskolas pedagogu algas tiktu pilnībā apmaksātas no valsts. Patlaban valsts maksā tikai par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai, bet pārējās pedagogu algas sedz pašvaldība.
Ministrs atzinis, ka skolās novārtā pamesta pilsoniskā audzināšana un integrācija, taču, viņaprāt, to nevajadzētu mācīt kā atsevišķu priekšmetu, bet gan integrēt citos.
Tāpat Ķīlis atzinis, ka "tas, kā skolās māca valsts vēsturi, savā ziņā saistīts ar valsts drošību", tāpēc mazākumtautību skolām jāpievēršas daudz nopietnāk. "Latvijas amatpersonas līdz šim par maz pievērsušas uzmanību tam, kas notiek mazākumtautību skolās – nav gājušas turp, skatījušās, kas tur notiek, nav izcēlušas un paudušas atbalstu pozitīvajām lietām, kas tur notiek. To esmu noskaņots mainīt. Mazākumtautību skolas nevar būt savrup eksistējoša teritorija. Tā ir vieta, kur aug topošie mūsu valsts pilsoņi," uzsvēris ministrs. Viņš norādījis arī, ka pēc valdības nesen ieņemtā lēmuma palielināt latviešu valodas proporciju mācību saturā mazākumtautību skolās "aktīvi uzmanīsim arī to, kā latviešu valoda tiek mācīta mazākumtautību skolās".