Jezdakova: patriotam godprātīgi jāmaksā nodokļi valstij

Jezdakovas ieskatā, cēloņi nodokļu nemaksāšanai ir gan ekonomiski, gan morāli, proti, cilvēku uzvedība un attieksme pret šo pienākumu. Viņa arī atzīst, ka viena no lielākajām ēnu ekonomikas problēmām Latvijā neapšaubāmi esot aplokšņu algas. "Es domāju, ka aplokšņu algu problēma lielā mērā ir atkarīga ne tikai no darba devējiem, bet arī darba ņēmējiem. Ja darba ņēmējs pats ir ar mieru, ka viņam maksā atlīdzību aploksnē, tad ar to viņš parāda savu attieksmi pret Latvijas valsti," klāsta VID vadītāja.

"Latvijas patriots jau nav tikai tas, kurš svētku vai atceres dienās ar asarām acīs stāv pie Brīvības pieminekļa un pacilāti dzied valsts himnu. Latvijas patriots ir arī tas, kurš godprātīgi maksā nodokļus valstij," teic Jezdakova, kura uzskata, ka cilvēkiem būtu jāmaina attieksme pret šo pienākumu: "Kamēr cilvēkos valdīs uzskats, ka izvairīties no nodokļu maksāšanas ir gandrīz vai varonība, tikmēr nekas nemainīsies. Valsts ieņēmumu dienests, lai cik darbinieku tam būtu, nekad nespēs pielikt klāt kontrolieri ikvienam nodokļu maksātājam."

Jezdakovai intervijā nākas atzīt, ka aploksnēs maksātās algas izkontrolēt ir visgrūtāk, jo ar administratīvām metodēm nav iespējams noteikt, "cik aploksne bijusi bieza". "Mums ir aizdomas par daudzām firmām, kurās pēc dokumentiem maksājušas darbiniekiem atalgojumu minimālās algas apmērā, pārējo aploksnē. Bet ar to nepietiek, vajag pierādījumus tam, ka citas, lielākas summas tiek maksātas aploksnē. Un šādiem uzņēmumiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība – tiek veikti kontroles pasākumi un nereti arī paši uzņēmumi mūsu preventīvo pasākumu dēļ veic labojumus savās deklarācijās un samaksā valsts budžetā iepriekš deklarācijās neuzrādītās nodokļu summas," stāsta VID ģenerāldirektore.

Vaicāta, vai VID spēj izkontrolēt uzņēmumus, kuri ar saviem darbiniekiem noslēdz līgumus par konkrētu darbu izpildi mikrouzņēmumu statusā, tādējādi samazinot budžetā maksājamo nodokļu apmēru, Jezdakova stāsta, ka no šā gada mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu zaudēja 1200 nodokļu maksātāji, jo bija pārkāpuši kādu no likumā noteiktajiem kritērijiem. "Visbiežāk tas bija tāpēc, ka ar bijušajiem darbiniekiem tika noslēgti pakalpojumu sniegšanas līgumi, taču pēc būtības tika saglabāts darba attiecību modelis," stāsta VID vadītāja.

Jezdakova laikrakstam atklāj, ka VID paredzējis apvienot Nodokļu kontroles un Muitas auditu pārvaldes, "lai pilnīgotu mūsu darbību un lai atklātu nodokļu maksātājus, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nedeklarē ienākumus". "Pašlaik reizēm iznāk tā, ka nodokļu maksātāju vispirms pārbauda vienas pārvaldes darbinieki, pēc pāris nedēļām – otras. Citiem vārdiem sakot, pats galvenais, ko gribam panākt dienesta darbībā – lai mums būtu mazāk priekšnieku, toties vairāk darbinieku," stāsta Jezdakova, kuras vadītais VID šogad nodokļu auditoru skaitu palielināšot par 72, savukārt juristu skaits pieaugšot par 13, ievērojot Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumus.

Komentējot VID mājaslapā pieejamos datus, ka no pērn veiktajiem papildu aprēķiniem vislielākais īpatsvars ir pievienotās vērtības nodoklim (PVN) – 50% jeb 103,1 miljons latu no kopīgās nodokļu auditos aprēķinātās summas, Jezdakova laikrakstam atzīst, ka "nesamaksātā PVN apmēri patiešām ir iespaidīgi".

"Jāatzīst, ka PVN nemaksāšana ir ne tikai Latvijas, bet arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu problēma. Pašlaik ES notiek diskusijas par to, vai vispār būtu jāsaglabā šis nodoklis un vai tā vietā nebūtu jāievieš vienots tirdzniecības nodoklis, kā tas ir ASV," klāsta VID ģenerāldirektore, kura piebilst, ka viens no VID uzdevumiem ir pārmaksāto PVN summu atmaksāšana – pērn VID atmaksājis uzņēmumiem 645 miljonus latu. "Vienlaikus sekojam, lai uz PVN rēķina no valsts netiktu izkrāpta nauda, – veicot preventīvos pasākumus, pērn saglabājām valsts budžetā 53 miljonus latu," uzteic VID darbu tā vadītāja.