Pirms nākamajā mēnesī gaidāmās Ziemeļkorejas raķetes palaišanas demilitarizēto zonu, kas atdala abas Korejas, ir apmeklējis ASV prezidents Baraks Obama. Neraugoties uz izteikto kritiku, Ziemeļkoreja turpina sagatavošanās darbus raķetes izšaušanai.
Šodien B. Obama Seulā piedalās divu dienu ilgā konferencē, kuras laikā delegāti no vairāk nekā 50 pasaules valstīm apspriedīs, kā novērst, ka militāri un krimināli grupējumi iegūst kodolieročus. Pasākumā Ziemeļkorejas pārstāvji nepiedalīsies, un arī Phenjanas kodolprogramma konferencē apspriežamo jautājumu plānā oficiāli nav iekļauta. Tomēr, kā ziņo BBC, B. Obama divpusēju tikšanos laikā ar Ķīnas un Krievijas pārstāvjiem ir iecerējis apspriest iespējas izdarīt spiedienu uz Ziemeļkoreju un Irānu saistībā ar to kodolpētījumiem. Phenjana ir brīdinājusi, ka gadījumā, ja šā pasākuma laikā Dienvidkoreja apspriedīs Ziemeļkorejas kodolprogrammu, tai ir jārēķinās ar nopietnām sekām.
Demilitarizētā zona ir četrus kilometrus plata mīnēta josla, kas Korejas pussalu sadala kopš kara beigām 1953. gadā. Abu Koreju robeža ir viena no visvairāk nocietinātajām divu valstu robežām pasaulē. Savas pirmās vizītes laikā šajā vietā, uzrunājot dienošos ASV karavīrus, B. Obama sacīja, ka lepojas ar viņu darbu un ka šie karavīri atrodas «brīvības pierobežā». ASV prezidents binoklī arī pētīja situāciju viņpus robežas.
Ziemeļkoreja par godu valsts pirmā prezidenta Kima Ir Sena 100. dzimšanas dienai gatavojas ar raķeti orbītā nogādāt satelītu. Tas notiks laikposmā no 12. līdz 16. aprīlim. Raķetes trajektorija atšķirsies no tās, ko Ziemeļkoreja ir izmantojusi līdz šim, un nešķērsos Japānas teritoriju. Sagaidāms, ka raķete lidos virs teritorijas starp Austrāliju, Indonēziju un Filipīnām. Tomēr Japāna jau informējusi, ka sagatavo savas pretraķešu aizsardzības sistēmas. Pēc Dienvidkorejas novērojumiem, raķetes galvenā daļa jau ir pārvietota uz palaišanas laukumu un pašlaik norit citi sagatavošanās darbi raķetes palaišanai.
Trīs iepriekšējo tālas darbības rādiusa raķešu izmēģinājumu laikā Ziemeļkoreja ir demonstrējusi aizvien labākas ballistiskās tehnoloģijas. Tomēr novērotāji ir secinājuši, ka nevienā no šiem izmēģinājumiem Ziemeļkorejas raķetes nav sasniegušas orbītu un dažādās palaišanas stadijās ir nokritušas atpakaļ uz zemes. Iepriekšējo reizi Ziemeļkoreja raķeti izšāva 2009. gadā. Vašingtona ir brīdinājusi, ka raķetes palaišana no jauna pasliktinātu tās attiecības ar Phenjanu un Ziemeļkorejai netiktu nosūtīta palīdzība, par kuru abas valstis ir vienojušās, vēsta AP.