Latgales podnieku dienas 2012 ir „iekvēlinājušas” daudzas apmeklētāju sirdis – visi, kuri šogad ciemojās podnieku darbnīcās un vēroja, kā tiek kurināti vai no rīta atvērti keramikas cepļi, kuri klausījās podnieku stāstos un pētnieku secinājumos, kuri sajuta īpašo svētku gaisotni, noteikti atbrauks pie Latgales meistariem atkal, jo zinās, ka viņus te gaida.
Ikgadējās Latgales podnieku dienas notiek jau kopš 20.gs. astoņdesmitajiem gadiem, kad par podniecības aroda atdzimšanu Latgalē rūpējās mākslas zinātnieks Jānis Pujāts (1925-1988). Šis leģendārais cilvēks paveica daudz, lai lietišķās mākslas dažādi amati atkal tiktu atjaunoti un mēs varētu apjaust, cik prasmīgi strādā un dzīvo dažādi meistari Latgalē. Vēj joprojām varam teikt, ka tāda izcila personība kā Jānis Pujāts piedzimst vienu reizi simts gados un viņam līdzvērtīga lietišķās mākslas jomas pārzinātāja nav joprojām.
Mazliet citādāk nekā 20.gs. 80-tajos gados, tomēr joprojām pavasarī – aprīļa beigās – varam turēt rokās siltus podnieku veidotos darbus, kas tikko izcelti no vēl karstiem keramikas apdedzināšanas cepļiem un priecāties par Latgales māla pavēlnieku radītajiem brīnumiem.
Šogad Latgales podnieku dienas aizsākās ne tikai ar atvērtajām durvju dienām podnieku darbnīcās, bet arī atjaunotajā Daugavpils Māla mākslas centrā un Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolas keramikas nodaļā. Kopš 20.gs. 90-to gadu sākuma galvenie Latgales podnieku dienu organizatori ir Rēzeknes novada pašvaldība, sadarbībā ar TLMS „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”, Latgales Kultūrvēstures muzeju u.c. Latgales amatnieku organizācijām.
Latgales Kultūrvēstures muzejā, Latgales podnieku dienu ietvaros, tika atklāta A.Paulāna tautas lietišķās mākslas studijas dalībnieka Aivara Kises jubilejas izstāde, piedāvājot skatīt gleznas un sīkplastiku. Gleznotie darbi tematiskajā ziņā saistās ar Bītlu pasaules izpratni, to darbos varam redzēt gan tiešā veidā, gan arī sajūtu līmenī. Mākslinieka talants labi atklājas meistarīgi uzgleznotajās klusajās dabās, kur var priecāties ne tikai par priekšmetisko objektu izvēli, bet arī par meistarīgu krāsu uzlicienu, savukārt sīkplastikas darbi apliecina autora virtuozitāti. Izstāde apskatāma līdz 3.jūnijam.
27.aprīlī Latgales podnieku dienu programma bija īpaši bagāta un piepildīta – no rīta interesenti piedalījās „pienā mērcētās” keramikas cepļa izņemšanā Anatolija Vituškina darbnīcā. Meistars stāstīja un demonstrēja, kādi izdevās keramikas trauki, kas noteiktā temperatūrā apdedzināti, tiek mērkti pienā un pēc tam vēlreiz apdedzināti 300° temperatūrā. Rezultātā darbi iegūst maigi brūnu toņu nokrāsu, dažkārt pat maigi gleznieciskās pārejās. Apdedzināšanas tehniskās nianses keramiķis iepazinis, studējot internetā pieejamos materiālus, jo šāda veida tehnoloģiju plaši pielieto Krievijā, kur to dēvē топлёная керамика.
Tai pašā dienā muzejā notika teorētiskie lasījumi „Tautas lietišķā māksla mūsdienās” un Latgales novada lietišķās mākslas izstādes atklāšana, ko organizēja un iekārtoja Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra pārstāvji. Teorētiskajos lasījumos šogad piedalījās referenti, kuri paši ir saistīti ar kādu no lietišķās mākslas jomām. Keramiķis Andris Ušpelis klātesošajiem pastāstīja par savu vectēvu – vecmeistaru Antonu Ušpeli, kuram šogad būtu 100 – un ļāva ieskatīties Ušpeļu ģimenes fotogrāfiju stāstā.
LMA keramikas nodaļas maģistrants Valentīns Petjko iepazīstināja ar I Starptautiskās māla mākslas festivāla „Latgales māla trauks” koncepciju, tēlniece Svetlana Skačkova-Marčenko plašākai auditorijai izklāstīja savas idejas realizācijas gaitu, veidojot pieminekli Antonam Kūkojam, TLMS „Dzīpariņš” vadītāja Anita Kairiša iepazīstināja ar audēju dalību dažādos projektos un aktivitātēs no 2003.g. līdz šim brīdim. Nedalītas klātesošo simpātijas saņēma Baltinavas vidusskolas aušanas pulciņa (vad. Iveta Gabrāne) skolēni, kuri stāstot un izdziedot savu pieredzi, realitātē demonstrēja rekonstruēto Abrenes tērpu. LMA LF 2.kursa students Igors Krilovs savu stāstījumu bagātīgi ilustrēja ar fotogrāfijām par metālkalēja Jāņa Ļubkas arodu. Noslēgumā Linda Rubena, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra tradicionālās kultūras eksperte lietišķajā mākslā, dalījās atziņās par iegūto pieredzi starptautiskajos lietišķās mākslas konferencēs un gadatirgos. Teorētiskie lasījumi aizritēja pozitīvā gaisotnē, jācer, ka arī turpmāk meistari un pētnieki gribēs satikties un dalīties pieredzē par savu arodu aktualitātēm.
Tās pašas dienas noslēgumā plašs interesentu pulks piedalījās cepļu kurināšanā Evalda Vasilevska dzīves un darba vietā Kaunanas pagasta „Akminīšos”, no kuriem lielākā daļā, piepulcējoties klāt vēl jauniem dalībniekiem, nākamajā rītā iesaistījās keramikas darbu izņemšanā no diviem cepļiem. Šogad tika apdedzināti keramikas darbi, kas veidoti no dažādiem māliem – gan rūpnieciski sagatavotiem, gan no māliem, ko paši meistari rakuši Krāslavā, Kaunatas pagastā, Gailīšos u.c.
Ja līdz šim Latgales podnieku dienas noslēdzās ar lielās izstādes atklāšanu, tad šogad tas bija kulminācijas pasākums, izstāde ir apskatāma līdz 12.maijam Rēzeknes novada Kaunatas pagasta tautas namā, kur blakus Latgales keramikas meistaru darbiem rotājas arī Kaunatas pagasta rokdarbnieku veikums. Tomēr Latgales podnieku dienas vēl nav beigušās, šogad tās izskanēs Daugavpilī, kur 18.-20.maijā māla meistari satiksies I Starptautiskajā Māla mākslas festivālā „Latgales Māla Trauks".
