"Redzu labus nodomus stāvēt pāri nozares interesēm un mēģināt kultūras jomā ieviest jaunākas, mūsdienīgākas dvesmas, bet neesmu pārliecināta, ka kultūras ministrei pietiek gan kompetences, gan menedžmenta prasmju, lai līdz reālām pārmaiņām arī nonāktu."
Šādu viedokli par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes neveiksmīgo sadarbību ar rakstniecības nozares pārstāvjiem pauda Providus pētniece Iveta Kažoka. “Tādos apstākļos, ka praktiski visa kultūras nozare izvirza pretenzijas ministrei - tas liek uzdot jautājumus, vai attiecīgais ministrs ir savā vietā,” norādīja I. Kažoka.
Tai pat laikā, kā viņa uzskata, ka būtu slikti, ja kultūras ministra amatā būtu cilvēks, kas vienkārši uz vārda iztaptu nozarei, darot visu, ko nozare vēlas un nerūpētos par sabiedrības interešu ienešanu nozares pārvaldībā. “Nedrīkst pieņemt, ka ministram ir jādanco pēc nozares stabules. Ja ministram ir cits redzējums par nozares attīstību – vai tā ir literatūra, vai tas ir teātris, vai tā ir zemkopība, tomēr demokrātiskā sabiedrībā tiek rezumēts, ka ministrs ir tas, kuram ir gala vārds.”
Pētniece piebilst, ka procesa laikā nedrīkst pazaudēt normālas attiecības ar nozares pārstāvjiem, kur ļoti svarīga ir tieši ministra kompetence un profesionalitāte: “Cik lielā mērā ministrs spēj sadarboties ar attiecīgās nozares cilvēkiem, pārliecināt, ka iecerētās pārmaiņas ir labas un kompetenti aizstāvēt savu alternatīvo viedokli par nozares tālāko likteni?”
Tāpat viņa uzsver, ka pastāv liels kontrasts starp kultūras ministres un izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa darbu – viņam sadarbība ar izglītības nozares pārstāvjiem izdevusies veiksmīgāka, lai gan arī R. Ķīlis runā par lietām, kas izglītības nozarei ne vienmēr ir patīkamas.
Arī LTV1 raidījuma 100 gramu kultūras vadītāja Kristīne Želve portālam Diena.lv uzsver, ka viena no kultūras ministra galvenajām kompetencēm ir tieši komunicēšana ar nozares pārstāvjiem. Tāpat Ž. Jaunzeme-Grende nejūt atšķirību starp kultūras menedžmentu un biznesa menedžmentu, uzskata K. Želve. “Tās tomēr ir divas atšķirīgas jomas ar atšķirīgiem mērķiem, līdz ar to arī tās metodes ir dažādas. Viņa to vai nu nesaprot, vai kaut kā konsekventi negrib saprast.”
“Šobrīd skatoties to diskusiju publiskajā telpā, man ir tāda sajūta, ka tā nekompetences robeža kaut kur jau ir pārkāpta,” šādi uz jautājumu, vai ministrei vajadzētu palikt savā amatā, sacīja K. Želve.