Pēc eiro ieviešanas Latvijā iedzīvotāji uz eiro monētām vislabprātāk vēlētos redzēt pazīstamus simbolus - Brīvības pieminekli, Sprīdīti un Vecrīgas torņu siluetu, liecina sabiedrisko attiecību aģentūras "Hill+Knowlton Strategies" pētījums.
Uz jautājumu, kādus simbolus tie vēlētos redzēt uz Latvijas divu eiro nomināla monētām, 41,4% respondentu atbildē izvēlējušies Brīvības pieminekli, katrs trešais (33,2%) - Vecrīgas torņu silueta attēlu, bet 29,2% atzīmējuši Lielvārdes jostas rakstu. Respondentu vidū populāri bijuši arī tādi varianti kā Nameja gredzens (atzīmējuši 25,3% aptaujāto), rupjmaizes klaips (19,5%), jumja zīme (19,1%) un latviešu tautumeitas portrets (18,7%). Mazāku interesi izpelnījušies Kārlis Ulmanis (3,6%), Zilaiskalns (2,2%) un Artūrs Irbe (2%).
No piedāvātajiem variantiem viena eiro nomināla monētām katrs trešais respondents izvēlējies Sprīdīti (32,9%) un ozolu (32,3%), bet 31,3% norādījuši Pēterbaznīcas gaili. 22,8% iedzīvotāju neiebilstu pret Staburagu, 20,7% - pret Daugavu, bet 19,6% - pret laša attēlu, kas šobrīd rotā viena lata monētas. Pavisam neliela daļa aptaujāto uz eiro vēlētos redzēt grupu "Prāta Vētra" (2,7% respondentu) un biezpiena sieriņu "Kārums" (2,5%).
Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju (68,5%) uzskata, ka Latvijai būtu jāveido individulāls dizains katra nomināla eiro monētām, tādējādi stiprinot savu identitāti Eiropas valstu vidū. Šāds viedoklis ir īpaši izplatīts starp aptaujātajiem Rīgas iedzīvotājiem (71,1%), vīriešiem (70,8%) un respondentiem ar mēneša ienākumiem virs Ls 600 (75,4%).
"Pētījuma rezultāti apliecina, ka latviešiem ir svarīgi ar monētu palīdzību iepazīstināt Eiropu ar Latvijas vēsturē un folklorā zīmīgiem attēliem, pie tam izvēloties simbolus, nevis vēsturiski svarīgas personas, kā to darījušas citas Eiropas valstis," rezultātus komentē "H+K Strategies" valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands.