Pensiju 2.līmenī noguldītos miljonus vēlas investēt Latvijas zemes tirgū un šobrīd tiekot strādāts pie tā, lai panāktu plašāku rīcības brīvību ar noguldījumiem, svētdien ziņo Latvijas televīzijas (LTV) raidījums "de Facto".
Raidījums skaidro, ka pensiju naudas ieguldīšana nekustamajos īpašumos ir riskants pasākums, tāpēc, lai nākotnes pensionāri nepaliktu bez naudas, valsts noteikusi limitus šādām investīcijām. Tagad bankas un politiķi aktīvi lobē ideju par limitu atcelšanu, slēgtu ieguldījumu fondu veidošanu un meža un lauksaimniecības zemju iegādi, vēsta raidījums. Pensiju 2.līmenī šobrīd uzkrāti apmēram 900 miljoni latu, kuru pārvaldīšanu organizē komercbankas.
"Tā ideja bāzējas uz to, kādā veidā atrast pieejamus un labākos risinājumus. Kādā veidā Latvijas uzkrāto kapitālu iesaistīt Latvijas lauksaimniecības un mežu zemes tirgū, bet nevis vienkārši, lai viņu iesaistītu, bet ar mērķi, lai tālāk šī zeme tiktu efektīvi apsaimniekota un dotu atdevi Latvijas tautsaimniecībai, jo teritorija ir tik liela, cik viņa ir un loģiski, ka mūsu mērķis ir panākt to, lai visa šī zeme būtu mērķtiecīgi apsaimniekota," raidījumam skaidrojis Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Latvijas Komercbanku asociācijas Ieguldījumu sabiedrību komitejas vadītājs Harijs Švarcs raidījumam sacījis, ka Latvijā šobrīd noteiktie ierobežojumi attiecībā uz pensiju naudu ir ļoti strikti un tos varētu paplašināt, piemēram, uz 20% līdz 25%. Švarcs norādījis, ka tas esot līdzvērtīgi tam, kāda ir starptautiskie standarti, kas ļauj piesaistīt līdzekļus no vietējiem pensiju fondiem un no šīs naudas tad arī šādu fondu izveidot.
Raidījums vēsta, ka šis priekšlikums kļuvušas par vienu no dienaskārtības jautājumiem. Zemkopības ministrija vēlas panākt, lai Latvijas mežus un zemi neizpērk ārvalstnieki, bet Labklājības ministrija kā mērķi akcentē pensiju kapitāla ieguldīšanu Latvijas ekonomikā kopumā, vēsta LTV.
"Fondu turētāji uzskata, ka palielinot viņu iespējas investēt naudu zināmos projektos Latvijā, šī ekspozīcija, pensiju kapitāla, Latvijā varētu pieaugt. Un ar to mēs šobrīd nodarbojamies, mēs runājam ar Finanšu un Kapitāla tirgus uzraudzības komisiju, pētām igauņu pieredzi, pētām zviedru pieredzi, un es ceru, ka būs pozitīvs rezultāts," teikusi labklājības ministre Ilze Viņķele, uzsverot, ka viņi vēlas, lai šī visa rezultātā pensionāra pensijas kapitāls pieaugtu.
Taču Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzsver, ka jau esošās iespējas ļauj dibināt fondus, kas 2.līmeņa pensiju naudu var investēt Latvijas mežos un laukos. Tomēr neviens šo iespēju pat atļautajās robežās nav izmantojis, tādēļ komisija neredz pamatu mainīt risku robežas, skaidro raidījums. "Ja mēs runājam par to, kas šobrīd ir teorētiski ir iespējams, tad īstenībā ir cits jautājums – kāpēc tirgus nav radījis šādus fondus un nav sagājis kopā ne šī pensiju fonda pārvaldnieka interese noguldīt savus atļautos 10 procentus šādā pasākumā, ne arī, ka šāds pasākums izveidojies ar šādu mērķi – lūk savāksim naudu no šiem mūsu gandrīz 10 pensiju fondu pārvaldniekiem un katras iedos atļautos 10 procentus limita, un tā arī ir liela nauda, ja mēs raugāmies no kopējiem 900 miljoniem," sacījis komisijas vadītājs Kristaps Zakulis.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzsvērusi, ka ieguldījumus Latvijas mežos nav izvēlējušies pat privāto jeb trešā līmeņa pensiju fondu pārvaldītāji, kuriem likuma nospraustās robežas ir daudz plašākas.
Raidījums norāda, ka lielākie ieguvēji no pārmaiņām varētu būt Latvijas mežsaimniecības nozare - augtu interese par mežu pārdošanu un attiecīgi arī to izstrādi un kokmateriālu realizēšanu. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, šobrīd aptuveni puse no 2.līmeņa pensiju naudas jau tiek ieguldīta Latvijā, taču liela daļa līdzekļu ieguldīti Latvijas valdības obligācijās.